Pilota memuāri.

Komentāri

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Savulaik grunts ceļu, kas veda uz mājām, negreiderēja tikpat kā nemaz. Vien pāris reizes vasarās. Ekonomikas uzplaukuma laikos smagie auto ripināja šurpu turpu nepārtraukti, vedot granti un smiltis no tuvējā karjera. Ceļš bija praktiski trepe, kurā minoties varēja pazaudēt ne tikai zobus, bet arī sakult smadzenes putriņā un no riteņu aplocēm iegūt tādas ģeometriskās formas, ar kurām salīdzinot 8-nieks būtu smieklīgi vienkārša ģeometriska figūra..

Sajūtas šobrīd precīzi tādas kā toreiz dragājot pa to trepi.

/UPD. Tehnoloģiski šīs dienas ir bijušas tikpat neproduktīvas. Ja neskaita to, ka atradu to Cibiņu ieteikto bodīti, kur lēti iepirkt urbīšus, shēmu tehnikā neesmu ticis diez ko tālāk. PWM shēma rezonatoram strādā, bet tai dikti nepatīk duty cycle, kas mazāki par 30%, ja tos grūž izolējošajā transformatorā.. Tā, ka ar manu ideju par augstspriegumu impulsu režīmu var rasties lielākas problēmas, nekā sākumā likās.
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba