Pilota memuāri.

Nē, ne gluži tas, kas viņnedēļ nogāzās republikas austrumu pusē, tuvāk reģionam, par kuru dārgais Latvijas draugs Putins piesolīja beigta ēzeļa ausis, kamēr citi spriedelēja, vai gadījumā tas tomēr nebija kaimiņu Jankas nedarbs, iesviežot dīķītī dikti karstu pirtsakmeni, no kuras tas paspējis uzvārīties..
Runa ir par ko citu - mēdiju polarizētību. Nebūtu es runājis, ja ne manās rokās ir pārrītus nonāktu smuka preses čupiņa. Kamēr Rītdiena nemitīgi lielās ar Latvijā dižāko abonentu skaitu, par tās saturu var pastrīdēties. Bezmaksas laikraksts, kā nekā. Tikai diez, kas aiz tā stāv? Rubrikās nemitīgi parādās žurnālistu izteikti personiskie viedokļi - cepās par transporta izmaksām, pederastu invāziju, slavenību izdarībām.. Nu, pardon, kur objektivitāte, kur jēga? 5 min. ir skaidri Rīdzinieku avīze un ārpus tās robežām dzīvojošajiem nekā pārāk interesanta tur nav. Iespējams, ko tādu var aiz garlaicības pārlapot, mērojot ceļu ar vilcienu no Rīgas uz Rēzekni un atpakaļ.
Neatkarīgā, lai arī visumā interesants laikraksts, aizdomīgi ož pēc Tautas Partijas. Tas ir, pēc koalīcijas. Tā vai citādi, bet rakstos bieži atspoguļoto valdībā šobrīd aktuālie jautājumi no to virzītāju un atbalstītāju puses.
Diena, šķiet, ir LTV un Jaunā Laika bloka sastāvā. Vismaz reizēm tā liekas. Vai arī šīs varas substances savstarpēji cieši sadarbojas. Ja nu man ir jāpauž sava labvēlība kādam no sabiedrības grupu pārstāvjiem, tad tā tiktu tieši pēdējiem. Visvairāk cilvēcības, manuprāt. Lai gan ir arī citi faktori.