Pilota memuāri.

Tātad. Vēl pirms viss šitais sākās, tika izlemts, ka jāoptimizē Teslas rezonatora (i.e. Teslas spoles) draiveris. Tas, kas bija redzams CFI, bija, kaut arī primitīvs, tomēr dramatiski neefektīvs un ne-fleksibls risinājums.
Noskaidrojās, ka šobrīd modernākie risinājumi nelielas un vidējas jaudas spolēm izmanto MOSFETus tilta (Full-Bridge jeb H-bridge) un pustilta slēgumā. Galvenais āķis visā tajā ir, ka tie tiek vadīti caur ferīta gredzena izolējošo transformatoru (vienu vai diviem), kas atdala signāla ģeneratora shēmu no paša MOSFETu tilta, kur jau ir dzīvībai bīstami spriegumi un strāvas. Tad nu es te ņēmos, lai uzbūvētu daudzmaz derīgu versiju, vadoties no šīs lapeles...

Brīnums uz testiem izskatās šāds:


Ar nepatīkamu pārsteigumu konstatēju, ka dzeltenie ferīta gredzeni, kādi atrodami kompju barokļos , nekam neder. Tie acīmredzot paredzēti krietni augstākām frekvencēm, tāpēc optimālākie ir pelēkie (Dievs, svētī "Svalku"!)

Analogais osciloskops tomēr rāda diezgan nepatīkamu bildi vēl uz šo brīdi:



Kā redzat, lai arī signāls atgādina smuku taisnstūri, pie ieslēgšanās un izslēgšanās tomēr ir pīķi, kuri pazūd, palielinot pretestību vai palielinot simulēto kapacitāti (tas ir, dzīvē liekot jaudīgākus tranzistorus galā). Es jau gan šito visu apcirpšu saskaņā ar vispārpieņemtajām metodēm, bet nu uzadīt daudzmaz derīgu ferīta trafiņu laikam tomēr būs izdevies. YAY. Tagad projektējam plati MOSFET tiltam un būvējam signālu ģeneratoru ar autmātisku pašregulēšanos uz rezonanses frekvences un manuāli regulējamu šo pašu opciju. Tariel, mēs nākam! :D