Pilota memuāri.

Laime apreibina?

almighty_j

22.1.07 20:36

Tikko es konstatēju ģeniāli baisu faktu - kolīdz cilvēki kļūst laimīgi, viņi apklust. It kā pazūd, izgaist un viss. Klusē.

Nepierasti, ņemot vērā uz mani darbojošos izņēmuma aksiomu - ārdos, plosos un močīju uz vella paraušanu. Nē, pag, teikšu kā ir - tracina mani tas joks. Nepatīk.

• Mūzika: F. Ķiģelis - Lietus sašuj.

• 9 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• lidot

  13.2.07 13:18

  

  pareizi Tu domā. :) (nez kāpēc man liekas, ka šādus vārdus Tu dzirdi ne pirmo reizi..)
  
  kaut kā neizklausās pēc laimīga cilvēka, ja to noslēpj sevī un ne ar vienu nedalās.. varbūt pašam tomēr trūkst un nav īsti laimīgs?
  
  (a par ko vispār tas bija domāts??)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • almighty_j

    13.2.07 16:02

    

    Uz ko es to attiecinu? Uz pavisam konkrētām, reāli eksistējošām personām. [Jebkura nejauša sakritība ir JAUŠA! :D] Bet ne obligāti tas nozīmētu, ka cilvēks nav līdz galam laimīgs, ja ar citiem nedalās. Vienkārši to var arī neprast. Var. Tā notiek ļoti bieži. Un tikai tad nāk tas otrs, iepriekšminētais EGO faktors.. [sak' man ir labi. pasaule var ieskrieties. un tas, ka mēs visi pēc būtības esam vienā ķēdē saslēgti, tiek momentā aizmirsts.]

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais