nu gan Tu brauc auzās. salīdzināji zīdaiņa un cietumnieka tiesības uz normālu dzīvi. starp citu, manai mammai tos autiņus arī neviens par velti nedeva - bija jānopelna, tāpat kā Tavējai.
es te uzrakstīju garu komentāru, bet sapratu, ka nav jēgas.
gribēt nav kaitīgi. pamatdoma ir - cik no t.s. human being tik tiešām ir human. ja kaut kāds kroplis ir izvarojis mazu meiteni, nositis pensionāru, nodedzinājis viņa māju un nozadzis manam kaimiņam mūža ietaupījumus, par kuriem bērnus izglītot, es uzskatu, ka ar to viņa tiesības uz "normālu" dzīvi ir beigušās. tas jau ir pārāk dāsni, ja viņam tiek dota iespēja tikt ārā no cietuma un sākt (sačakarēt) visu no jauna. protams, ir izņēmumi, bet, Tavuprāt, cik noziegumu tiek paveikti tāpēc, ka cilvēkam tik tiešām nav citas izejas? un cik ir tādu, kuriem pamatvajadzību listes pirmajā vietā ir apreibinošās vielas, bet dzērumā radītie, izsalkumā raudošie bērni un tīras autiņbiksītes tajā nav vispār?
es zinu, ka katrai situācijai ir savi iemesli, kāpēc cilvēki tik zemu krīt (nelabvēlīgās ģimenes, grūtās bērnības utt. u. tjp.), bet ir kaut kāda robeža, kur atpakaļceļa vairs nav. kur viņus vest pie prāta vairs nav iespējams un kur līdzcilvēku piedošana būtu daudz par daudz prasīts. man šķiet, piedošanai ir izšķirošā nozīme. tas nu tā - par cietumnieku tēmu, bet vispār mēs te runājam par bezdarbniekiem. ja visi drūmie tūksoši atlaisto tagad ietu demolēt savas bijušās darbavietas, cik attaisnojami vai taisnīgi tas būtu pret tiem, kas joprojām strādā (jo viņiem taču uz to esot "tiesības", kā Tu saki) un kuri cietīs zaudējumus un neērtības reizē ar darba devēju? skaties, kā gribi - es neredzu noziegumam attaisnojumu. un MN seifi tik tiešām ir pēdējā vieta, kur meklēt maizi, ar ko pabarot bērnus.
bet te jau sākas teoretizēšana, jo tas varēja arī nebūt kāds savējais, bet gan Ventspils saimnieku oponentu organziēti bandīteļi. atklāti sakot, man diezgan vienalga.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es te uzrakstīju garu komentāru, bet sapratu, ka nav jēgas.
pamatdoma ir - cik no t.s. human being tik tiešām ir human. ja kaut kāds kroplis ir izvarojis mazu meiteni, nositis pensionāru, nodedzinājis viņa māju un nozadzis manam kaimiņam mūža ietaupījumus, par kuriem bērnus izglītot, es uzskatu, ka ar to viņa tiesības uz "normālu" dzīvi ir beigušās. tas jau ir pārāk dāsni, ja viņam tiek dota iespēja tikt ārā no cietuma un sākt (sačakarēt) visu no jauna. protams, ir izņēmumi, bet, Tavuprāt, cik noziegumu tiek paveikti tāpēc, ka cilvēkam tik tiešām nav citas izejas? un cik ir tādu, kuriem pamatvajadzību listes pirmajā vietā ir apreibinošās vielas, bet dzērumā radītie, izsalkumā raudošie bērni un tīras autiņbiksītes tajā nav vispār?
es zinu, ka katrai situācijai ir savi iemesli, kāpēc cilvēki tik zemu krīt (nelabvēlīgās ģimenes, grūtās bērnības utt. u. tjp.), bet ir kaut kāda robeža, kur atpakaļceļa vairs nav. kur viņus vest pie prāta vairs nav iespējams un kur līdzcilvēku piedošana būtu daudz par daudz prasīts. man šķiet, piedošanai ir izšķirošā nozīme.
tas nu tā - par cietumnieku tēmu, bet vispār mēs te runājam par bezdarbniekiem. ja visi drūmie tūksoši atlaisto tagad ietu demolēt savas bijušās darbavietas, cik attaisnojami vai taisnīgi tas būtu pret tiem, kas joprojām strādā (jo viņiem taču uz to esot "tiesības", kā Tu saki) un kuri cietīs zaudējumus un neērtības reizē ar darba devēju? skaties, kā gribi - es neredzu noziegumam attaisnojumu. un MN seifi tik tiešām ir pēdējā vieta, kur meklēt maizi, ar ko pabarot bērnus.
bet te jau sākas teoretizēšana, jo tas varēja arī nebūt kāds savējais, bet gan Ventspils saimnieku oponentu organziēti bandīteļi. atklāti sakot, man diezgan vienalga.