Pilota memuāri.

OK, mēģinot izvairīties no ezotēriskās runas - Pirmām kārtām tur ir daba, right? Pilsētā tās nav (vismaz ne tādos apmēros). Pilsētā ir četras sienas (dažādos izmēros un veidos), daudz cilvēku, kas izskatās un ir stresaini/nomākti/nelaipni/nelaimīgi, kas protams arī ietekmē gribot negribot. Nav visai viegli justies laimīgi, ja virsū lūr nelaipnais pārdevējas feiss. Pilsētā ir Daaauuudz liekas info. Reklāmas, mašīnu trokšņi un pārējais, kustība nemitīgā, cilvēku gūzma. Turklāt pilsētā (kā jau ne pārāk draudzīgā vidē) uzreiz ieslēdzas arī visi trauksmes uguntiņi un novērojumi (nepakļūt zem mašīnas, neuzskriet ļaudīm, sargāt savas mantas, paspēt pa zaļo gaismu, atkal neuzskriet virsū citiem, neiekāpt peļķēs). Un tad vēl ņemt vērā netīkamas sajūtas - oža, skaņa, vizuālais un kinestētiskais. Salīdzināsim pilsētas trokšņus, auto izplūdes gāzes, bomžu smaku un paskatu, pelēkas sienas un banālus cilvēku pūļus, kuri vēl grūstās stumdās un ko tik vēl ne ar lauku vēju, zemes smaržu un sajūtām ko sniedz pieskaroties īstām lietām, kas virsū negrūstās un laukos debesis var redzēt. :)
Turklāt atrašanās vidē, kas ir tīkama un kuru veido pats ir daudz patīkamāka. Man šķiet, ka tu tur katru ķieģeli tai mājai pazīsti, loģiski, ka tīkama un droša vide nomierina.
īsumā un variantos.

Btw - es varētu referātu izvērst par šo tēmu vien. Es neuzskaitīju visus iespējamos iemeslus. :D