Pilota memuāri.

Kļūst mazliet apgrūtinoši lasīt. Nu, nevis lasīt, bet spēt pieņemt šo fonā nomaskēto aizkulišu vēsturi. Ar visu cilvēcisko būtību ir neiespējami saprast, kā vispār VAR/DRĪKST izlietot, iztērēt tik daudz resursu un cilvēku, ieguldīt tādus pūliņus šajā kara ideoloģijā, viltus ekonomikā, aizvien vājprātīgāku un drausmīgāku masu iznīcināšanas ieroču radīšanā. 3. paaudzes kodoltermiskie ieroči... vistīrākā zinātnes izvarošana. Tai savā absurdā spēj līdzināties tikai šī 'publiskā patēriņa fizika', kā autors to dēvē, kas radīta, lai liktu mums dzīties pa apli uz riņķi līdz bezgalībai, tā arī nekādu progresu nesasniedzot. Ne velti ir teiciens, ka vēsturi raksta uzvarētāji. Laikam jau tāpēc tā ir kļuvusi par sausu, garlaicīgu faktu atgremošanu bez kaut kādas nopietnākas kopainas attēlojuma.

Ir tikai viens ceļš ārā no šī strupceļa. Un mēs to izlauzīsim, izraksim, izsitīsim, ja vajadzēs. Iznāksim ārā no savām garāžām, piemājas darbnīcām un laboratorijām, un atgūsim to, kas reiz bija zinātne.