Pilota memuāri.

Ziema ar tās lēno agoniju un raustīšanos pirmsnāves konvulsijās, uzputinot slapja sniega šļuru uz ielām arī mani dzen stagnācijai līdzīgā nomāktībā. Nu, nevar cilvēks tik ilgi dzīvot 4 sienās. Priekšā ir 5 brīvas dienas, kuras šis gadalaiks vienkārši neļauj izbaudīt konstruktīvā un derīgā manierē.

Pēc izpurgātās vakardienas, kas gan iesākās cerīgi, ir skaidrs, ka pilsēta man vairs neko nevar dot. Priekš manis tā ir bankrotējusi.

P.S. Vakar ar K. j-kungu nopļāpājām līdz pusdiviem. Atkal idejas kā mājas, tik mazlietiņ naudas, drusciņ laika & vienu metāldetektoru.. ;]