Pilota memuāri.

Pirmkārt - reizēm sarunās man vienkārši nav, ko teikt. Un tad es klusēju. Bet klusēšana šķiet nepareiza - tā pārtrauc sarunu.

Otrs - vārdi. Ja nu ir kaut kas, pie kā es piepisīšos, tad tie ir vārdi. Precīzi definēti, universāli jēdzieni subjektīvo vietā. Nevis "tepat, netālu", bet tieši - cik simti metru?

Jūs katodstars lasāt?

Ja vēl ne, tad aiziet, aiziet, aiziet.

P.S. Aiz atslēgas gan, bet kas par to?