Pilota memuāri.

Varētu šķist, ka zoodārzs ir tāda mīlīga vieta, kur mīt daži eksotiskāki zvēriņi, un tādās naktīs kā pagājusī, ielaiž pa kādam cilvēkam. Un ka vēl daži citi cilvēkveidīgie to visu apsaimnieko.
Patiesībā tās ir muļķības. To visu apsaimnieko kaķi! Labi kopti, visnotaļ sabiedriski un draudzīgi kaķi. Viņi ir visur. Melns, visnotaļ staipīgs pensionārs pieskata behemota zemūdeni, kas kustinot austiņas peld savā hipopotamu mājā.
Mīlīga kaķu dāma labākajos gados sastādīs kompāniju žirafju mājā. Hobiji - patīk paijāties un vērot tos lēnos lopiņus staipām savus garos kaklus.
Kaut kur tuvāk tiltiņam mīt viens dīīīīīīīīīīkti kupls minka, kas, ja vien viņam iepatīcies, luncina asti kā suns, taču lekt ar ķepām atlikušajā sniegā, aj, tā negribas, negribaaaas! Cilvēk, ja jau reiz tā - nāc šurp! Mjau?
Flamingo mājā ir viens - viņi tur strādā! Katram savs amats un postenis. Viens, īsspalvains, ar sarkanu siksniņu, tup uz sētas galvenajā ceļā un inkongnito vēro garāmejošos. Rokā gan nedosies, neietilpst darba līgumā.

Vienīgi ne tik veiksmīgi ir tad, ja esi bengālijas tīģeris un atnāc palūrēt uz aploka malā sanākušo medījumu, bet kāda asprātīga, vēl staigājoša ribiņa tev sejā iespīdina mobilā telefona gaismu! Un kviec un spiedz, un priecājas. Kur te ir tas īstais zvērudārzs, a?