Pilota memuāri.

Škodinens.
Škodrouds.
Škodinātors.

Rīts iesācies ar klupšanu aiz visa, kas vien ceļā, turpinās uz šosejas, kad ar ~60km/h pēkšņi viņas pulksteņi nomirst vēl gaitā esot, un nav vairs dabonami pie dzīvības, instrumentu panelī vientuļš deg akumulatora simbols un, troksnis, atkārtoti startējot dzinēju, vieš pirmās aizdomas par to, ka #KaTikNeZobene.
Varbūt pirms tiem padsmit gadiem es nebūtu ar to visu ticis galā, heck, noteikti nebūtu, ja ne bračkas, kuri momentā metās palīdzēt. Nokļūstot K&R jaunajā mājvietā Purvciemā atklājas, ka zobene plīsusi nav, pārlekusi arī it kā ne, citādi Robs noteikti staigātu apkārt ar citu sejas izteiksmi. Lai nu kā - man ir ar ko lepoties. Ar to, ka tiku galā pats.
Bet nu nevar nenovērtēt svarīgās lietas dzīvē. Tādas lietas, kā, piemēram, rīta kafija, hidropastiprinātājs, un citas. Jo, būsim godīgi - ja ne viņš tad bremzes kā žigulim un stūre arī. :)
Respektīvi, zobeni bija paredzēts mainīt burtiski pēc ~2K, kopā ar visām pārējām siksnām, eļļu, kārbas eļļu, degvielas filtru & stuff. Betvot. Tagad tas notiks tik un tā.


(Ne)Manas Pilsētas skati šodien?

1) ~40-50 gadīgs pusmūža vīrietis džinsās un kreklā, bez kādām ceremonijām vai krenķiem dragā ap Mākslas muzeju ar skeitu! <--- dienas pozitīvs.
2) Zems, sportisks nezināmas markas 2vietīgs auto ar Lielbritānijas numuriem un kolorādo lenti pie spoguļa. FTW.