Pilota memuāri.

FAKJĀ!

Aiiijj.. rīta prieks. Dienas prieks vispār. :) :) :) :) Sēžu šancē, atstāts rīkojums - brauks čaļi telti montēt no rīta. Skatos - piebrauc pelēka vabole, citi autiņi.. Čota aizdomīgi pazīstamas mašīnas. Eju, skatos -

Šmucspainavieši.

:D

Ir tikai 2 varianti. Vai nu es tiešām esmu INTJ/ISTJ - cilvēks, kas pasauli redz no racionālās un funkcionālās puses, jebšu tas, ko sauc par Survival KIT laikmetīgās mākslas festivālu, ir huiņa un visi izliekas, ka karalis ir apģērbts. Kāds sakars nosaukumam ar to, kas redzams instalācijās, katrs var minēt pats. Ievelc gaisu dziļi plaušās un skaiti sekundes, cik ilgi izturēsi. Turklāt to visu izvietojot pielāgotās kādreizējās ražošanas, garāžu un/vai noliktavu telpās, sajūta ir pilnīgi dezorientējoša un pretīga. Laikam tāpēc visi tādos pasākumos klīst apkārt ar vīna glāzēm rokās. Iespējams, tās samežģa mēli un vārdus "huiņa" izrunāt kļūst grūtāk. Tāpat kā vārdus "publika", kuru vietā drīzāk prasītos vārds "kontingents". Un šis kontingents pavisam noteikti atrodas iedomāta nogriežņa, kas reprezentē skatījumu uz pasauli, pretējā galā no manis. Labi tālu. Kādus pāris gaismas gadus.

Srsly. Cik daudz kreativitātes vajag, lai no deformētas plastmasas izveidotu kaut ko līdzīgu lellēm un tad piedzejotu kaut kādu ideju, kas daudzmaz pasē. Vai zem 4 gaismām novietotu pusvītušas zāles un puķes, pasludinātu par dies'-zina-ko.

Požaluj, es labāk tomēr salodēšu jauniegūto STERN akumulatoru barošanas elementus un pārlikšu tos vecajos korpusos. Tāds tādu saprot - ar vīru, kas viens pats cīnījās noplukušajā darbnīcā gan sapratos lieliski. Uzdāvināja pat vienu ātro patronu - sak', tā jau tāpat nevienam nebūšot vajadzīga. Dīvaini, ka šādi festivāli ir.

Toties visiem iesaku sestdien/svētdien aiziet uz PILNĪGI VISĀM Baltijas jūras dokumentālo filmu festivāla filmām. Biju uz "GNARRU", nožēlu negaidiet, smiesieties. Un rīt mūs gaida "Vēstnieks".



Un tagad. Pasocializējāmies un pietiks.

/Music: Dubstep Violin: Lindsey Stirling-Crystallize