Pēdējā laikā es te rakstu ļoti īsi un par diezgan nebūtiskām lietām. Tas nav tāpēc, ka būtisko nebūtu. Tas ir tāpēc, ka ievieta prakse norakt. Norakt sevī, noslēpt aiz atslēgas, aizmirst. Uzsēt virsū mauriņu. Tā var un tā vajag. Bezgalīgu skaitu pagātnes vagonu sev nopakaļ vilkt nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs.