Nakti nomurgoju. Sapnī kopā ar dažiem draugu listes Cibiņiem braucām atpakaļ no kalna (wtf?). Es nezkāpēc tiku nosēdināts pie spilgti zila Subaru Impreza WRX stūres un atlikušo ceļa daļu blakussēdētāji man nemitīgi mācīja braukt. Pusceļā nospļāvos, pasūtīju visus dirst, izkāpu ārā, nez no kurienes izrāvu savu baiku un pametu viņus visus turpat ceļmalā. Sapnī ar velli var mierīgi izspiest >100km/h.
Realitātē trešo dienu neesmu izgājis no mājas. Laiks velkas gliemeža tempā un liekas, ka tūlīt apstāsies vispār. Es jau tāpat abnormāli daudz laika pavadu vienatnē, un šī diena nebūs izņēmums. No tā izriet nākamais secinājums - prātam vajadzīga sabiedrība. Vēl tam nepatīk dīkstāve un nekā nedarīšana. Tādos brīžos tas sāk sarunāties pats ar sevi un zīmēt dažādas nākotnes ainas un prognozes. Jāteic, ne tās rožainākās.
Realitātē trešo dienu neesmu izgājis no mājas. Laiks velkas gliemeža tempā un liekas, ka tūlīt apstāsies vispār. Es jau tāpat abnormāli daudz laika pavadu vienatnē, un šī diena nebūs izņēmums. No tā izriet nākamais secinājums - prātam vajadzīga sabiedrība. Vēl tam nepatīk dīkstāve un nekā nedarīšana. Tādos brīžos tas sāk sarunāties pats ar sevi un zīmēt dažādas nākotnes ainas un prognozes. Jāteic, ne tās rožainākās.