Pilota memuāri.

Kā man riebjas dežūrfrāzes! Tiešais ceļš uz elli.

..Nu, jā.
..Tā jau ir.
..Laikam.


BĻ_. Un tas ir VISS?

Un vēl es ciest nevaru tukšus cilvēkus. Caurspīdīgus kā stikls.

Cilvēks vispār nav nekas, pirms viņš vai viņa nav viņš pats.

Līdz ar visu savu iedzīvi Sīks pārveda arī svarus. Liekāko dienas daļu tie skumīgi guļ zem kumodes pastumti un nevienam nevajadzīgi. Tā kā tuvojas pavasaris, nolēmu pārbaudīt, cik lielu "riepu" esmu pa ziemu uzaudzējis ēdot, nekur neejot un neko nedarot.
Uzsitu ar kāju, nostājos... Skatos displejā. Dritvaikociņ, stulbais dzelzi, kur liki manus 3 kg?!?!?!!!!!! Tiem tur bija jābūt!!

Viss, ko es pierādījumos varu dabūt, ir tikai tas, ka uz mani standarti un loģika nedarbojas.