Pilota memuāri.

...Es tās dziras tirgoņus vienkārši nahuj kārtu, šautu un slīcinātu! 15 gadus ar mantas konfiskāciju. Ne tikai par pagātnes nodarījumiem, bet arī par to, kas vēl tikai notiks. Par izpostītajām ģimenēm, par dzērumā avārijās bojāgājušajiem, par piekautajām sievām/draudzenēm/bērniem/insert_your_reason_here. Par atkarību lokos ierautajiem, par ziemas salā pēc grādīgās dziras baudīšanas nosalušajiem, par dzērumā piekautajiem un aplaupītajiem, par VISIEM.
Un varat nedirst, ka māksla esot dzert ar mēru, ka tas jau tikai vīns/šņabis/sidrs/alus/konjaks/šampanietis/brendijs, p_huj, kas. Ka 'ar mani jau tā nenotiks, es jau protu..' Paldies, arlabvakaru. Esmu to visu jau redzējis. Again, again un again. Un es zinu, kā tas beigsies vairumā gadījumu. Nav šeit kompromisu. Lietot var tikai tik daudz, lai tas neatstātu nekādu iespaidu un no tā nebūtu nekādas (fizioloģiskas) jēgas.

Manis pēc Zāli varat pīpēt, cik tīk. Ice, Blueberry, White Widow, Big Bud, Purple Power, White Rhino, Super Skunk - visas pēc kārtas. Varat ķert astrālos, sasniegt Nirvānu, 'couch-potato' pozā 4 stundas tupēt dīvānā, pie kājas. Ķermenis vismaz neizstrādā halucinogēnus. Depresantus gan. Un "Dzira" ar laiku kļūs stiprāka par tiem visiem.