Pilota memuāri.

Counter-Strike šajā ziņā ir lieliski izveidota spēle. Tu neko nejūti, Tev pēkšņi vairs nesāp, un nav arī īpaši jādomā (CSDM variantā). Tāds kā autopilots. Ir skaidri zināmi savējie un skaidri zināms pretinieks. Un viņam(iem) ir jākrīt. Atliek izvēlēties ieročus, pārlādēt un šaut. Šaut un šaut. Bez īpašām raizēm par to, kas notiks tālāk.

Vismaz tam ir kaut kāda nomierinoša, narkotiska iedarbība.

[Bet neraizējieties. Gan jau drīz atkal drošinātāji būs vietā. Man tikai nepatīk tas biežums, ar kādu pēdējā laikā tas notiek.]