Pilota memuāri.

..jā, un par tiem mirkļiem - rīts, viegli plusiņi un sniedziņš sasnidzis plānā kārtā. Baiks slīd tam cauri bez pūlēm un bez trokšņa, vietumis pagriezienos radot vieglas, vadāmas sānslīdes. Tu atkal nedomā ne par ko, šoreiz ne tāpēc, ka būtu auksts, bet gan tāpēc, ka pilnībā izbaudi procesu.

Labrīt, ļaudis! :)

/Btw, offtopics - Redz, kā ir. Reizēm, ja neslēpjas, var iegūt tīri interesantu informāciju. Izrādās, Lietuvā esot Aukstā kara muzejs, kas ierīkots pazemes raķešu bāzē, identiskā tai, kāda PSRS laikā uzbūvēta, piemēram, Elejā. Lūk, TUR NU GAN es GRIBĒTU NOKĻŪT!

ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ, irrrrrrr!!!!!!! Te ir manas toreizējās smieklu lēkmes tramvajā izraisītājs!



Dāmas & Kungi,



Ainārs Vizulis - Saeima ni4ego nedelaet


:) :) :) :) :D :D :D :D :) :) :) :)

/Ā, un bonusā zemeglītes-skaitāmpanti [BēBē Brokastis]:

Eglīte, eglīte,
Cik gan tu neglīta!
Tu līka un vāja
Ar neskūtu kāju.

Ziemassvētkos atslēdz fāzi,
nogriež ūdeni un gāzi,
tomēr sirdī valda prieks,
čakls ir mājas pārvaldnieks!

Salaveci, salaveci,
Parādi, ka esi vecis!
Ziemassvētku eglīti
Noskaldi ar ķeblīti!

Mācītājam atklājās ķibele,
mājās aizmirsusies bībele,
eh, gan jau aizies, ka nemetās
- pats kaut ko ņems un sadomās

Ziemassvētku vakarā
Gāju sievas lūkoties!
Gan tā ēda,gan tā dzēra,
...nafig man tāda vajadzīga...

Pārējās - te:

[nosperts no tumsa_]

"...Tad jau laikam nerakstīšu svētku pasaciņu par kādu lietuviešu meiteni vārdā Eglė. [izrunā egļe, pirmais e plats, otrs šaurs, diezgan izplatīts lietuviešu vārds].

Viņa jauki dzīvoja savā ciemā, laimīga par pasaules iekārtojumu (nebij jau ideāla, bet galīgi slikti ar ne), bet tad kādu dienu viņas ciemā ieradās svešinieku ģimene. Viņi Egli nāvīgi ievainoja un aizveda sev līdz. Pārbraukuši mājās visa priecīgā ģimenīte Egles ķermeni nostatīja viesistabā goda vietā, priecīgi apkāra nabaga Egli ar spīgumiem, mantiņām, sakāra lampiņas, salika svecītes. Tad kad tās svecītes dedzināja, tās reizēm netīšām apsvilināja kādu Egles sānu, ģimenīte priecājās par jauko smaržu un reizēm izdarīja tā speciāli. Eglei galvā savukārt uzmauca zvaigznes dekoru. Tā ģimenīte priecīgi svinēja savus svētkus, apdāvināja cits citu, runāja kaut ko par ģimenisko mīlestību un kaut kāda stulba bērna nozīmīgo piedzimšanu. Eglė tikmēr lēnām, lēnām mira klusā agonijā. Svētki beidzās. Jaukā lietuviešu meitene arī beidzot bij galīgi nomirusi, vēl pāris dienas viņas līķis stāvēja viesistabā, bet tad ģimenīte novāca rotājumus un viņas līķi iznesa ārā pie miskastēm (miskastē iekšā nelīda)..."