Dīvaini. Jau otro dienu galva tā kā drusciņ sāp (a.k.a morphine-style). Tā, it kā dobā lodē kāds būtu ielicis ķegļu bumbu, kas pie pagriezieniem un noliecieniem noteiktā leņķī žvankātos pret šī dobā veidojuma (galvaskausa) sienām. Neatlaidīgi pētu savas sistēmas *.log failus, lai saprastu, kas tas tāds par gļuku - nedēļas laikā jau otrā reize. Bet nav nekādu pazīmju - režīms normāls, stresa nav, nekā tāda, ko uzskatīt par pārslodzēm arī nē, teorētiski - nav iemesla. Bet sajūta izcili tizla. Now I'm slooooow. :D