Pilota memuāri.

Pateicoties virknei notikumu, vakars beidzās pie Kārļa. Nu, tur peripētijas ar monitoru atdošanu, dzelžu labošanu un tā tālāk. Tas viss ievilkās līdz 04:00 no rīta, bet galvenais - tagad uz portatīvā atrodas folderīšu čupiņa, kuri pilni ar bildēm. Jā, pareizi. Tie ir Kažiņa fotoarhīvi. Nekad neredzētas vai varbūt senaizmirstas bildes par notikumiem, kuros ir (vai nav? :D )pabūts. Un, jā - uj, kā mēs maināmies. Zanei ir mati, Edžiņš staigā ādenēs ar kniedēm un citiem 'metālistu' atribūtiem, Kažiņš & Robs maina frizūras, kondīcijas un draudzenes. Papīra formātā ir pat bildes ar Sierru TobagoX kādreizējā kompleksā un citas acīm neticamas ainas.

But the point is - laiks skrien un mēs maināmies. Vairāk vai mazāk. [Lai arī man liekas, izskrienot visai tai čupai cauri, ka es nenovecoju un neesmu mainījies ne par mata tiesu.].

Un tātad! Manā prātā ir dzimusi viena kārtīga ideja. Saaicināt visus šo aktivitāšu dalībniekus iekš vien' vakar: projektors, ekrāns, uzkodas, atmosfēra & stuff. Un tad, liekot visus iespējamos arhīvus kopā, tā pa īstam apskatīties, kā bija, kas mēs bijām un ko darījām. Un kur esam tagad.

P.S. Šitais vakars arī draud ieilgt, labojot K. dzelžus. Nekad jau nekas uzreiz nestrādā tā, kā gribētos.