Pilota memuāri.

Pateicoties virknei notikumu, vakars beidzās pie Kārļa. Nu, tur peripētijas ar monitoru atdošanu, dzelžu labošanu un tā tālāk. Tas viss ievilkās līdz 04:00 no rīta, bet galvenais - tagad uz portatīvā atrodas folderīšu čupiņa, kuri pilni ar bildēm. Jā, pareizi. Tie ir Kažiņa fotoarhīvi. Nekad neredzētas vai varbūt senaizmirstas bildes par notikumiem, kuros ir (vai nav? :D )pabūts. Un, jā - uj, kā mēs maināmies. Zanei ir mati, Edžiņš staigā ādenēs ar kniedēm un citiem 'metālistu' atribūtiem, Kažiņš & Robs maina frizūras, kondīcijas un draudzenes. Papīra formātā ir pat bildes ar Sierru TobagoX kādreizējā kompleksā un citas acīm neticamas ainas.

But the point is - laiks skrien un mēs maināmies. Vairāk vai mazāk. [Lai arī man liekas, izskrienot visai tai čupai cauri, ka es nenovecoju un neesmu mainījies ne par mata tiesu.].

Un tātad! Manā prātā ir dzimusi viena kārtīga ideja. Saaicināt visus šo aktivitāšu dalībniekus iekš vien' vakar: projektors, ekrāns, uzkodas, atmosfēra & stuff. Un tad, liekot visus iespējamos arhīvus kopā, tā pa īstam apskatīties, kā bija, kas mēs bijām un ko darījām. Un kur esam tagad.