Pilota memuāri.

Vispār es gribēju par šodienu, bet, man te viss vēl nav galā.

Vakardiena, tātad. Ielīdis monitorā, nedzirdēju durvju zvanu. Kāds no mājiniekiem laikam uz to noreaģēja un es attapos izdarījis 90 grādu pagriezienu savā krēslā tikai tad, kad Robs jau stāvēja manā priekšā. Aiz viņa paslēpusies, arī Marta. Ļoti īsa, lietišķa, virspusēja saruna. Naudiņas bračkam, tiri piri. Pāris vārdi par to, ko daram, kas un kā. Un tā nedaudz nievājošā pieskaņa runā, aplūkojot dažādus modeļus un ierīces manā laboratorijas stūrītī. It kā es būtu kāds nenormālais.

Bet ko tur daudz. Mans draugs sen kā miris, šis cilvēks jau ir pilnīgi cita persona, kuru es nepazīstu un ar kuru man ir maz kā kopīga. Bet viss ir štokos. Nekādu emociju. Sen pie visa pierasts.

Iedomājieties, kā būtu, ja tikpat vienkārši kā Flash'u (Ok, zibatmiņu - ko piesējāties.. :P ) pie kompja būtu iespējams pieslēgt arī cieto disku. Patiesībā, ne tikai kaut kādu abstraktu cieto disku, bet teju jebko - DVD rakstītājus, SATA/SATA II, IDE cietos diskus...
Tā nu pēc Mārtiņa ieteikuma tika caur Internetu no Honkongas pasūtīts adapterītis, kādu LV nenopirkt. Caur USB portu tas ļauj pieslēgt vecos dzelžus, padarot tos ja ne par pārnēsājamiem flešdraiviem, tad par rezerves kopiju uzglabāšanai gana pievilcīgu opciju. Un, lai gan šī iepirkšanās reize no visām bija kreņķiem visbagātākā, tagad viss griežas. Smuki nospied vienu podziņu, atķeksē, ko vēlies un kopē iekšā-ārā, neskatoties uz to, ir atļaujas to kopēt vai nav, ir piekļuve vai nav... Bitu pa bitam nospiedīs. 1 pret 1.

Ievērtējiet. Manta zelta vērtē tiem, kas grib atdzīvināt savus vecos datrodzelžus vai spēt pieslēgt jebko pie jebkā bez liekām raizēm...