Pilota memuāri.

Slinks, maita. Nu TĪĪĪĪĪK slinks...


Vai ir kāds vēl slinkāks par mani!?

UPD: Nē, jei bogu, pēdējā BEKA! Tā vietā, lai sarunātu konsultācijas ar arhitektu, piespiedu to izdarīt citus. Demol... pardon, labot Pyro veļasmašīnu arī negribas, neko negribas. Varētu gulēt un rīt saldumus. Totāls slaists šodien no manis sanāk.

..eģ! Idiots. Ne tikai NOSLINKOJU, bet palaidu garām vienu no pēdējām iespējām parakstīties! 3003 parakstu vēl pietrūkst, pēc pēdējām ziņām.

Mēs to izdarīsim.

Vot tā. [Slinkošanai] ir rezultāts!!!! Proti, stāsts par Pripeti (Prypiat), kas atrodams šeit. Katra bradātāja sapnis!!! Tā vis nav viena pamesta kūts vai rūpnīca, tā ir leģendārā Černobiļas reaktora piepilsēta. Bet interesantākais ir fakts, ka, lai arī apdzīvojama šī vieta nebūs tuvākos n-simtus gadu (detaļās neiedziļināšos), ceļi ir relatīvi tīri. Radioaktīvos putekļus lieti sen kā saskalojuši augsnē un, turoties uz betona un asfalta takām, ceļot ir puslīdz droši, kā izrādās (tas man bija pārsteigums). Geigera skaitītājs gan tomēr ir noderīga mantiņa - 5 rentgeni stundā ir nāvējoša deva cilvēkveidīgajam.

Bet katrā ziņā - tur kādreiz vajadzētu nokļūt. Ghost town.

Visvieglāk tiešām ir nobaidīt ar to, par ko neko nezini.