Pilota memuāri.

Orbītai ir savas priekšrocības. Jā, protams. Viss ir ļoti plaši pārskatāms un ja ne tieši, tad vismaz attālināti iespējams atrasties vairākās vietās un lietās vienlaicīgi. Sakaru iespējas ir praktiski neierobežotas - nav neviena kanāla, kurā nebūtu iespējams sazināties ar orbītā esošo kuģi, saņemt un nosūtīt, lūgt un pieprasīt. Tomēr tā visa ir un paliek tikai auksta vai labākajā gadījumā remdena statistika. *.log fails: tad, tur, notika tā. Un viss. Zaudēta iespēja iejaukties, pāri palikusi opcija vērot, kā rit dzīves uz planētas tai griežoties un naktīs ietērpjoties mirdzošu uguntiņu jūrā. Un ne tāpēc, ka nevarētu tajā visā iesaistīties (nav gan skaidrs arī, kā to darīt), bet drīzāk tāpēc, ka vienmēr ir robeža, kurā gravitācija kļūst pārāk spēcīga. Tik spēcīga, ka kuģi vairs nevar noturēt. Rodas milzīga turbulence, kas parasti beidzas ar smagu avāriju. Un, pat ja laimīgi izdotos piezemēties, tad izredzes atkal lidot ir minimālas vairāku iemeslu dēļ, no kuriem galvenais tomēr ir un paliek tas pats gravitācijas lauks.

Orbīta nogalina lēni.

[The message presented here is encrypted by T3's encryption algrithms so there is no need to secure it any further. Only a few individuals such as 'W', 'Vespillō' and, perhaps, others who have natural built-in decryption key's would be able to read it.]

Absolūti skaidrs ir tas, ka jaunā paaudze un arī mēs, 'vecie' (20+ jau patiesībā štrunts vien ir, bet tomēr) aizvien vairāk lietojam angļu valodu un aizvien mazāk - krievu. Jau šobrīd vairums paziņu, lai arī saprot krieviski teikto, sarunāties šajā valodā izvairās.