Pilota memuāri.

Nē, nē, NĒ - nupat jau ir līdz mielēm!!!!!! No šāda pastāvīga kontakta gandrīz vai āda norīvējas nost no kauliem!! Visu laiku kaut ko vajag, tad šis, tad tas, tad, redz, vajagot pažēloties par kaut kādām kļūmēm, apspriest kaut kādus ABSOLŪTI NEBŪTISKUS sīkumus ap no mušas par ziloni izpūsto puskonfliktu ar kaimiņu (urlu). Neaizvērtas durvis, pastāvīga bāšanās virsū, aprobežotība, šaurpierība, savu noteikumu diktēšana nepieļaujot kompromisus. Ibio!!!!! Nu ko man?! Salikt dzeloņdrāšu žogu, smilšu maisus un moš vēl ložmetēju atvilkt, kas spētu pārvērst maltajā gaļā visādus jampampiņus??!

Cilvēks tikai grib pēc darba mazlietiņ miera un iespēju netraucēti atgūt elpu! I viss. Neko vairāk.

Štokijs izskatās baigi apņēmīgais (uz šo brīdi esot jau 8000 no 10000 parakstiem). Ja beigu beigās nonāks līdz referendumam, domāju, ka arī savu balsi atdošu. Pirmkārt, pat ja man līdz pensijai 'uuuuuuuuuuujkutālu', gribas, lai tomēr senči dabūtu kaut ko vairāk par tām kapeikām, kas nu nekādi nerāmējas valsts ekonomiskās attīstības skrējiena rāmjos. Un otrkārt - tāpēc, ka pilsoniskās sabiedrības jēdziens ietver sevī aktivitāti, piedalīšanos sabiedriski politiskajos jautājumos un sava viedokļa paušanu. Tās ir demokrātijas pamatvērtības.

Pārējos batonus man ausīs varēsiet spraust pēc tam.