Pilota memuāri.

Tā nu tas ir sanācis, ka kopš neatminamiem laikiem ir nācies kaut ko dalīt ar kādu. Uzreiz noprecizēsim - Sīko Krupi. Bet vienā brīdī, galvenokārt mana slinkuma pēc, tas aizgāja par tālu. Tas notika toreiz, sen, sen atpakaļ, kad pieslēdzu netu. Situācija bija neapskaužama - izdalīt to neizdevās, tāpēc visu šo laiku mana dūcošā kaste tika 'dalīta' starp 3 lietotājiem. Vecākā paaudze, protams, galvassāpes man kā adminam nesagādāja. Toties Sīkais Krupis gan! Protams, bija arī vērtīgas lietas - apguvu prasmes piešķirt smieklīga izmēra kvotas uz cietajiem diskiem, lai Mēsls nevarētu savilkt kaut kādu drazu un liedzu pieeju konkrētām direktorijām un procesiem, taču ar to, diemžēl, bija par maz. Pastāvēja vēl arī fiziskā pasaule, kurā paralēli tika izmantots MANS privātīpašums - monitors/i, klavieres, peles, pastiprinātāji, audiosistēmas, apgaismojums, krēsls un tamlīdzīgi. Kā jau tas notiek reizēs, kad priekšmetiem ir (kaut vai teorētiski) vairāk par 1 īpašnieku, lietas sāk iet greizi. Objekti nolietojas un lūst, bet labot tos neviens negrasās. Tas jādara formālajam saimniekam - man, tātad! :@ Bet kopš šodienas tam ir pielikts PUNKTS! Trekns. Ar dzelzs apņēmību es pārinstalēju Windozi, izkodu un pieliku trūkstošos patch'us, šo un to jaunu apguvu par tīklu struktūru, IP adrešu laukiem, MAC adrešu lietošanu un koriģēšanu, kā rezultātā iNET's ir pieejams abiem dampjiem. Un tagad - tā vairs nav mana problēma, ja Krupja kastē iemeties vīruss vai spyware bliež šifrētas datu paketes prom lērumā. Nē, mani tas neuztrauc! Man vairs nevar uzdot jautājumus, 'Eu, Jāni, a kāpēc CD-RW nestrādā?' un tamlīdzīgus šitus. Nē, es par to vairs neatbildu! [atskaņoju vienu parupju telefonā ierakstīto melodiju ar aptuveno saturu 'a kuru tas p**?'] Mans agregāts darbojas perfekti. Un tagad - VĀCIES no MANAS teritorijas. UN NEATGRIEZIES!
JĒĒĒĒ!!! Nu ir laime pilnībā. Manas mantas atkal beidzot pieder TIKAI man.

Ak, jā, vai es jau teicu, ka Bils ar Windows Vista ir aizgājis par tālu? Neteicu. Nu, labi. Vēlāk es piemetīšu arī īpašus linkus (varbūt), kur viss rakstīts, taču arī šī lieta ir novestā līdz absurdam. Ja vecs PII ar Win98 darbojas uzticamāk, ātrāk un stabilāk par 'jauno' WinNT sēriju, kuru darbina 64bit'u procis ar 1Gb atmiņu, tad tas vairs nav normāli.
Bils sev ir parakstījis nāves spriedumu - es neesmu no tiem patērētājiem, kas pērk tikai aizvien jaunu un jaunu - Intel Core 2Duo, Core 4Quadro, gigabaitiem RAMa un gigantiskus cietos diskus (ak, jā, starp citu, es laikam joprojām esmu vienīgais, kurš itin eleganti iztiek ar 30Gb cietni, kurš pat nav ne tuvu līdz malām pilns). Ar šo visu es cenšos pateikt, ka tādējādi Bils ierobežo manu brīvību un tas nozīmē, ka tuvākā gada laikā esmu nolēmis pamazām sākt pārvākties uz LINUX vidi ar mazu, necilu PII kompīti, lai tādējādi redzētu, ko tas patiesībā spēj. Man teica, ka arī xgl grafiku varēšot pavilkt (nu, tie smukie 3D desktopi un citi šiti). Tiek domāts par Red Hat vai Suse distributīvu. Bet nu labi - esmu jauns un zaļš šajos jautājumos vēl, tā ka man vēl jāmācās daudz un dikti.

Bet tas brīdis tuvojas, pieminiet manus vārdus. Vienas no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz brīvību. Brīvu izvēli, brīvu pieeju informācijai. Arī fiziskajā telpā. Nāvi monopolam!

Tikko es konstatēju ģeniāli baisu faktu - kolīdz cilvēki kļūst laimīgi, viņi apklust. It kā pazūd, izgaist un viss. Klusē.

Nepierasti, ņemot vērā uz mani darbojošos izņēmuma aksiomu - ārdos, plosos un močīju uz vella paraušanu. Nē, pag, teikšu kā ir - tracina mani tas joks. Nepatīk.

Labākajiem ierakstiem komenti ir disablēti. Gandrīz vai likums.