Pilota memuāri.

Kadri no šāvakara Panorāmas. Bēgļu nometnes Gruzijā. Jau iedomājoties vien par viņu stāvokli un to, kā kāds no mums sajustos šo cilvēku vietā, vēderā viss sagriežas - kāds pameti mājas, tāds arī stāvi kameras priekšā. Vienā kreklā, vienās biksēs. Ne naudas, ne pases, ne citu dokumentu. Nekā. Ēd maizi un tomātus, guli uz skolas soliem, jo pusmūžā pēkšņi esi palicis VISPĀR bez jebkā, bez drošas nākotnes. Un līdz ar Tevi ir tādi paši cilvēki, kuriem karš atņēmis pat to mazumiņu, kas viņiem bija. Drausmīga sajūta pat no ekrāna šīs puses. Lieki teikt, ka neviens negribētu būt viņu vietā. Cik daudz gara stingrības nepieciešams, lai kam tādam tiktu pāri, es pat aptvert nespēju.

Tādus Putinus, Lavrovus, Medvedevus un citas augstas amatpersonas abās konflikta pusēs vajadzētu sodīt ar mūža ieslodzījumu par karadarbības eskalāciju.

Bet žurnālisti - viņi dara smagu un svētīgu darbu.