Savukārt šodiena iesākās ar atziņu, ka baiļu aizmetņi nav iznīcīnāmi. Kad 1% no tiem ir palicis, tad šīs mazmazītiņās bailītes kļūst inertas un absolūti neievainojamas. Bet interesantākais sākās pēc vizītes pie speciālista:
1)Savā elegantajā lidojumā ieripoju Vērmaņdārzā, kad acis piesaistīja kāds vellis, kas kaut ko aizdomīgi atgādināja. Zaļš Giant GSR100 rāmis, paliels... pag, pag..
Pirms dažiem gadiem Sencim tika speciāli atrestaurēts Giant GSR100, kas ļoti drīz pēc tam kādā naktī no kūtiņas, kurā glabājās starp citiem, uz ātru roku pēc kvalitātes neatšķiramiem veļļiem, pazuda nezināmā virzienā. Radinieki tik vien kā toreiz rokas noplātīja. Visi šie kadri sekundes simtdaļā traucās caur galvu. Vēl pēc minūtes es jau nogriezu ceļu transportam, kurš acīmredzami bija tas pats... Fakti apstiprinājās. Pirkts no rokas pirms aptuveni tāda paša laika, par 150Ls. Aprunājoties ar pilotu bija skaidrs, ka čalim nebija ne jausmas, ka vellis, ko viņš pērk, ir zagts. Žoklis bija līdz zemei, pat piedāvājās rāmi atdot. Bet te nu man jāsaka, ka no tā lielas jēgas nebūtu, tāpēc šķirāmies ar velopilotiem raksturīgo solidaritāti - ne jau nu viņš bija tas, kas šo baiku nozaga. Savukārt tos mērgļus, kas to izdarīja, agrāk vai vēlāk atradīs.
Šī nu bija cūcene.
2)Nākamā pietura - centrāltirgus. Zinot, ka ap vieniem parasti piens jau iet uz galu, pie paviljona noparkojis velli, apjautājos turpat esošajam zemniekam, vai piens vēl ir. Atbilde bija pārlieconošs 'jā'. Pirmā doma - paveicies. Penši nav izpirkuši. Bet ieejot paviljonā, kļuva skaidrs, kāpēc. Smaids pa visu ģīmi - Mārupiešiem uzradušies konkurenti. Ogrēnieši ar savu produkciju, un arī Dundadznieki. Un tas jau par kaut ko liecina... vispār neparasta rosība pēdējā laikā jūtama. Mazie uzņēmēji laikam būs tā nopietni sasparojušies...
Lielais P.S. Āāāārkārtīgi jāatvainojas![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
engine , viss pajuka diezgan neprognozējami. Es pat piezvanīt nevaru. Bet tas nenozīmē, ka pasākums ir atcelts, tas ir tikai atlikts (kārtējo reizi). Mēs kaut ko saštukosim. Es ziņošu.
</span>
1)Savā elegantajā lidojumā ieripoju Vērmaņdārzā, kad acis piesaistīja kāds vellis, kas kaut ko aizdomīgi atgādināja. Zaļš Giant GSR100 rāmis, paliels... pag, pag..
Pirms dažiem gadiem Sencim tika speciāli atrestaurēts Giant GSR100, kas ļoti drīz pēc tam kādā naktī no kūtiņas, kurā glabājās starp citiem, uz ātru roku pēc kvalitātes neatšķiramiem veļļiem, pazuda nezināmā virzienā. Radinieki tik vien kā toreiz rokas noplātīja. Visi šie kadri sekundes simtdaļā traucās caur galvu. Vēl pēc minūtes es jau nogriezu ceļu transportam, kurš acīmredzami bija tas pats... Fakti apstiprinājās. Pirkts no rokas pirms aptuveni tāda paša laika, par 150Ls. Aprunājoties ar pilotu bija skaidrs, ka čalim nebija ne jausmas, ka vellis, ko viņš pērk, ir zagts. Žoklis bija līdz zemei, pat piedāvājās rāmi atdot. Bet te nu man jāsaka, ka no tā lielas jēgas nebūtu, tāpēc šķirāmies ar velopilotiem raksturīgo solidaritāti - ne jau nu viņš bija tas, kas šo baiku nozaga. Savukārt tos mērgļus, kas to izdarīja, agrāk vai vēlāk atradīs.
Šī nu bija cūcene.
2)Nākamā pietura - centrāltirgus. Zinot, ka ap vieniem parasti piens jau iet uz galu, pie paviljona noparkojis velli, apjautājos turpat esošajam zemniekam, vai piens vēl ir. Atbilde bija pārlieconošs 'jā'. Pirmā doma - paveicies. Penši nav izpirkuši. Bet ieejot paviljonā, kļuva skaidrs, kāpēc. Smaids pa visu ģīmi - Mārupiešiem uzradušies konkurenti. Ogrēnieši ar savu produkciju, un arī Dundadznieki. Un tas jau par kaut ko liecina... vispār neparasta rosība pēdējā laikā jūtama. Mazie uzņēmēji laikam būs tā nopietni sasparojušies...
Lielais P.S. Āāāārkārtīgi jāatvainojas
engine , viss pajuka diezgan neprognozējami. Es pat piezvanīt nevaru. Bet tas nenozīmē, ka pasākums ir atcelts, tas ir tikai atlikts (kārtējo reizi). Mēs kaut ko saštukosim. Es ziņošu.</span>