Pilota memuāri.

Rietumu kultūras pārstāvji, pie kuriem laikam esam pieskaitāmi arī mēs, nu jau sen kā pieraduši iet uz veikalu un pirkt, ko vien sirds kāro un ja nu cipariņi uz cenu lapiņas nav iepriecinoši, vien nopūsties pie sevis un teikt 'viss maksā tik, cik maksā'. Šajā brīdī viņi pasaka patiesību, bet pilnīgi aplamā veidā. Tie paši indivīdi, atgriezušies no ceļojuma pa DĀR vai kādu citu 'eksotisku' valsti, ar aizrautību stāsta, kā vietējās bodītēs labais tonis pieprasa kaulēties ar pārdevēju, pretējā gadījumā riskējot zaudēt savu pašcieņu tirgotāja acīs. Tie, lūk, ir īstie tirgus likumi - viss maksā tik, cik tas maksā jeb, vēl precīzāk izsakoties, tik, cik jūs par to gribat maksāt.
Nezinu, vai stāstīju, bet pirms kāda laika vajadzēja iepirkt TIP2955 PNP jaudas tranzistorus. Gari nestāstot pateikšu, ka vienā stūrī par tiem prasīja Ls 1.20/gab, kamēr citviet bez emocijām notirgoja par Ls 0.30/gab. Šī kliedzošā starpība tad arī parāda kļūdu visā LV ekonomikas mašinērijā. Šodien bija nākamais piemērs ar svina-skābes akumulatoriem, kurus nedaudz pameklējot, atradu par tādu pašu cenu kā netālu esošajā veikalā, tikai ar 2x lielāku ietilpību. Un pat tad vēl prasīto cenu nokaulēju uz leju. Tā, mīlīši, strādā tirgus.
Nezinu, par ko šobaltdien raud lielie un varenie piena pārstrādātāji un tirgotāji, bet katrā ziņā tiem zemniekiem no Mārupes, kas tirgū andelē pienu, bizness iet griezdamies.. Rindas tādas, ka ne izstāvēt un piens i garšo kā piens, i skābst kā piens.

Ja pircējs ir aita, tad viņu arī cirps kā aitu.

Neesiet aitas, ok?