Pilota memuāri.

Reizēm es nelietoju zāles tāpēc, ka vienā no tumšajiem kaktiem joprojām glūn neveselīgā attieksme ka viss, kas ir farmakoloģisks vai raudzēts, ir slikts, slikts, slikts (tātad nekad nevar būt labs) un izraisa atkarību, un vispār kaputt. Groži savilkti tik spēcīgi, ka Mazais Brālis kā īsts šīs jomas profesionālis sarauc uzacis neizpratē ikreiz, kad saku, ka man tā tabletīte noglabāta nebaltai dienai.
Modafinils, alprazolāms, DMAA, citas, labākas lietas - tās visas nebaltai dienai. Un cik nebalto dienu jau šādi palaists garām, sakot sev, ka "nē, nedrīkst, kamōn, izturi, jāpietaupa, a ja nu!". Tas no tālās pagātnes nabadzības, nedrošības, neziņas un maldu purvu brišanas. No pagātnes nevar atkratīties, tā velkas pakaļ kā tāds ubags. Katru reizi, kad atlaid kuģa stūri un atsakies pats stūrēt, pats izdarīt izvēli, tas ieslēdz defaulto konfigurāciju, atrod nākamo stabilāko orbītu un tur pāriet autopilotā. Bet tā dzīve nestrādā.