Tētis no brāļa spieda ārā nez ko. Bija tas lielais potenciāls, perfektā redzes atmiņa un tamlīdzīgi. Viņš gaidīja, ka nu būs superzvaigzne. Zini jau to visu stāstu - nesagaidīja. Otrā grāvī iekrita, burtiski atteicās no dēla.
Un tad es. Pēc 12 gadiem vīrietim-tēvam 38 gadu vecumā pieleca, ka bērns ir dāvana kā tāda. Bez nosacījumiem, bez ekspektācijām, bez pārmetumiem, bez nepiepildīto sapņu uzspiešanas. Fantastisks tāds, kāds ir.
Es vēlētos, kaut visiem vecākiem nebūtu vajadzīgs pirmais bērns, lai novērtētu otro/ trešo/ceturto. Lai sanāktu ar pirmo reizi.
Un tad es. Pēc 12 gadiem vīrietim-tēvam 38 gadu vecumā pieleca, ka bērns ir dāvana kā tāda. Bez nosacījumiem, bez ekspektācijām, bez pārmetumiem, bez nepiepildīto sapņu uzspiešanas. Fantastisks tāds, kāds ir.
Es vēlētos, kaut visiem vecākiem nebūtu vajadzīgs pirmais bērns, lai novērtētu otro/ trešo/ceturto. Lai sanāktu ar pirmo reizi.