Kādam apritēja 60 gadi.
Diez, cik tālu tas aizies? Radu pūlis. Nu, labi. Nemaz jau tik daudz viņu tur nebija. Bet tik un tā tāda svešāda sajūta. Savējie, kas tomēr tādi nav. Māsīcas nebiju redzējis veselu mūžību. Vecākā paaudze - tie vēl manīti šad un tad. Bet visiem, galu galā, ir savas dzīves un laikam nav tik vienkārši no tām izrauties, sanākt kopā godos. Un, kad izraujas, tad tik pa graķītim, pa graķītim vien. Vai tas tiešām ir tik viegli? Dzīvot, it kā rītdienas nebūtu.
Es tā nevaru. Ikreiz, kad vecais ieķer, viss sašķobās. Pus vakaru es pavadīju noizolējies no visiem, vienā no augšstāva numuriņiem domājot, kā būs tālāk. Jo es zinu, kā būs tālāk! Bet bračkām ir svarīgi labi pavadīt laiku. Tikai man viss kā filmas kadri sadalīts un noglabāts lentu ruļļos skārda bundžās. Filma jau redzēta.
Gribas, lai viss būtu drošs, stabils. Kā akmenī iekalts. Bet realitāte ir trausla un plāna kā naža asmens.
Un vēl sev nemitīgi jautāju, cik ilgi spēju turēties orbītā. Tepat, tuvumā.
Par atbildi displejos izgaismojas burti 'Cik ilgi vien nepieciešams'. Infinity.
Es tā nevaru. Ikreiz, kad vecais ieķer, viss sašķobās. Pus vakaru es pavadīju noizolējies no visiem, vienā no augšstāva numuriņiem domājot, kā būs tālāk. Jo es zinu, kā būs tālāk! Bet bračkām ir svarīgi labi pavadīt laiku. Tikai man viss kā filmas kadri sadalīts un noglabāts lentu ruļļos skārda bundžās. Filma jau redzēta.
Gribas, lai viss būtu drošs, stabils. Kā akmenī iekalts. Bet realitāte ir trausla un plāna kā naža asmens.
Un vēl sev nemitīgi jautāju, cik ilgi spēju turēties orbītā. Tepat, tuvumā.
Par atbildi displejos izgaismojas burti 'Cik ilgi vien nepieciešams'. Infinity.
man kaut kā skumji parasti paliek.
Un tad tiešām kļūst tik bezgala skumji, ka...
un tad sanāk, ka nākamo paaudzi jau vairs vienos tikai atmiņas, kā iepriekšējos radu salidojumos dzerts... un nākamo - atkal tas pats.
Gribas vienīgi, lai viss ir vai nu pa īstam, vai nafig nav nemaz. Izlikties ir grūti.