![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu jau pat arī interneta dzīlēs neizdodas uziet puslīdz ironisko stāstiņu par pepsikolas (kokakolas?) ražošanas līnijas uzstādīšanu bijušajā PSRS, kas klīst no mutes mutē, tāpēc piedodiet un atvainojiet, ja es kaut ko ne tā - šoreiz stāstiņš pēc būtības, ne ar precizitāti līdz 3 zīmēm aiz komata. :)
1988. gads, tiri piri, Padomju savienība nopērk tiesības ražot kōlu savā teritorijā. Līniju, protams, ieved un montē ārzemju speciālisti. Nokomplektē, atved, uzstāda, noregulē. Saslēdz visu, padod izejvielas, viss notiek - kōla līst, visi priecīgi. Paiet nedēļa vai divas, zvana padomju inženieri, saka - nestrādā šiem viss kā vajag. Atbrauc speciālisti, skatās, vaizinies, nu jums tak tur nepareizi noregulēts, te kāds gala slēdzis iztrūkst, tur koncentrācija šķidrumam nepareiza, galu galā iekārta nestrādā un nav arī brīnums. Beigu beigās saregulē atkal par jaunu, un, āreče, brīnums notiek viss ražojas.
Pēc neilga laiciņa scenārijs atkārtojas - padomju 'inženieri' izdomājuši, kā 'uzlabot' iekārtu, lai vairāk varētu saražot! Jautājums par to, vai tā vairs ir kokakola un cik no tās nonāk(s) veikalu plauktos, ir otšķirīgs un padomju pilsonim nebūtisks.
Tātad, stāstiņš no mūsdienām.
Ar nezināmu neregularitāti gadās piebraukāt uz vienu putuplasta rūpnīciņu, kur cilvēki cīnās ar savu putuplasta kluču formējamo mašīnu. Agregāts strādā, bloki nāk ārā dziedādami, bet līnijas beigās apstājas, un darbā jāpieņem pērtiķītis, kas spiedīs jele to pogu katra cikla beigās, lai tak tas putuplasta klucis nokrīt no līnijas!! Un viss var sākties, kā dziesmā dzied, no gala! Griboties tā kā to visu automatizēt.
Sacīts - darīts! Tā nu tiek spēlēts pingpongs ar itāļu tehnisko atbalstu. Kas tur notiek pa tiem mēnešiem, nestāstīšu, bet gods godam, itāļi turas braši, līdz kādam viņā galā pēc problēmas izklāsta ienāk prātā paprasīt - Ciao!! A bet vai nav tā, ka jums ir speciāli pasūtīta iekārta bez svaru moduļa, kas beigās uzražoto bloku nosver, pirms nobīda no līnijas un iekārta, nesaņemot signālu par kluča svaru, vienkārši neko vairs negrasās tālāk darīt?
Izrādās! Jā, svaru nav, pirms desmit gadiem uzbliežot rūpnīcu un iegādājoties iekārtu, ir bijis žēl 2000Eur par svaru moduli maksāt! Svarus nepirksim, labāk uztaisīsim paši, būs lētāk!
^_^
1988. gads, tiri piri, Padomju savienība nopērk tiesības ražot kōlu savā teritorijā. Līniju, protams, ieved un montē ārzemju speciālisti. Nokomplektē, atved, uzstāda, noregulē. Saslēdz visu, padod izejvielas, viss notiek - kōla līst, visi priecīgi. Paiet nedēļa vai divas, zvana padomju inženieri, saka - nestrādā šiem viss kā vajag. Atbrauc speciālisti, skatās, vaizinies, nu jums tak tur nepareizi noregulēts, te kāds gala slēdzis iztrūkst, tur koncentrācija šķidrumam nepareiza, galu galā iekārta nestrādā un nav arī brīnums. Beigu beigās saregulē atkal par jaunu, un, āreče, brīnums notiek viss ražojas.
Pēc neilga laiciņa scenārijs atkārtojas - padomju 'inženieri' izdomājuši, kā 'uzlabot' iekārtu, lai vairāk varētu saražot! Jautājums par to, vai tā vairs ir kokakola un cik no tās nonāk(s) veikalu plauktos, ir otšķirīgs un padomju pilsonim nebūtisks.
Tātad, stāstiņš no mūsdienām.
Ar nezināmu neregularitāti gadās piebraukāt uz vienu putuplasta rūpnīciņu, kur cilvēki cīnās ar savu putuplasta kluču formējamo mašīnu. Agregāts strādā, bloki nāk ārā dziedādami, bet līnijas beigās apstājas, un darbā jāpieņem pērtiķītis, kas spiedīs jele to pogu katra cikla beigās, lai tak tas putuplasta klucis nokrīt no līnijas!! Un viss var sākties, kā dziesmā dzied, no gala! Griboties tā kā to visu automatizēt.
Sacīts - darīts! Tā nu tiek spēlēts pingpongs ar itāļu tehnisko atbalstu. Kas tur notiek pa tiem mēnešiem, nestāstīšu, bet gods godam, itāļi turas braši, līdz kādam viņā galā pēc problēmas izklāsta ienāk prātā paprasīt - Ciao!! A bet vai nav tā, ka jums ir speciāli pasūtīta iekārta bez svaru moduļa, kas beigās uzražoto bloku nosver, pirms nobīda no līnijas un iekārta, nesaņemot signālu par kluča svaru, vienkārši neko vairs negrasās tālāk darīt?
Izrādās! Jā, svaru nav, pirms desmit gadiem uzbliežot rūpnīcu un iegādājoties iekārtu, ir bijis žēl 2000Eur par svaru moduli maksāt! Svarus nepirksim, labāk uztaisīsim paši, būs lētāk!
^_^