Pilota memuāri.

Man liekas, ka to masu, ko sauc par dzīvi, drīzāk tieši veido šie īsie mirkļi, kas salīp kopā. Man vispār sāk likties, ka abas - pagātne un nākotne - ir tikai ilūzija, un mēs mūžīgi dzīvojam uz šī sliekšņa starp abām, it kā balansējot starp bezdibeni sev priekšā un aiz muguras. Gaidot Nākotni, var palaist garām Tagadni. Kaut kā tā.