Pilota memuāri.

[info]almighty_j
17.12.15 20:40
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Diemžēl viena no raksturīgajām īpašība ir paranoja. Īpaši attiecībā uz kritiskiem mezgliem un detaļām.
Autiņam durvis aizslēdzu?
Grīdā kanalizācijas trubām blīves ieliku? Ieliku! A ja nu neieliku?

Pašam riebjas.
Sviests.


Tik un tā droši vien pirms īstā starta pielikšu podu feikajā, noraušu pāris plāksnes un paskatīšos, vai kaut kur nerauj garām.
FML.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]lenorad
    17.12.15 21:45
    "Dzīvokli aizslēdzu?"
    "Ētalonu nopīkstināju? A ja nu nenopīkstināju, ja nu kontrole iekāpj" eju pārliecināties, izrādās nopīkstināju, sēdvietu pazaudēju, stāvu kājās, cilvēki grūstās...
    "Degli aizgriezu? A ja nu kaķi nogāž, triecienā atskrūvējas aizslēgs un istaba pilna ar gāzi?"

    Jep.
    Tiesa, es cenšos sevi katru reizi mierināt, ka vienmēr visu esmu izdarījusi un aizmāršības nav sanākušas.

    Zelta zivtiņas atmiņa, mhm.

    • [info]almighty_j
      17.12.15 23:02
      Hahā!!!!!! :)))))))))

      sit pieci!

      • [info]lenorad
        17.12.15 23:35
        Stulbi ir tad, kad tas kļūst par māniju. Jo tad tev ir 10000000000000 reižu jāpārliecinās, ka viss tiešām ir ok, kamēr citiem tas kļūst par apgrūtinājumu.
        It kā jau better safe than sorry.

        Vispār, vienalga kāda tēma, visur beigās nonāk pie tā, ka jābalansē. Lai nav par maz, lai nav par daudz. Sūdīgākais tas, ka dzīvē tā balansēšana notiek uz žilešu drāts, kas novilkta starp divām augstceltnēm, katrā rokā turot pa pilnai glāzei ar koncentrētu skābi.
Powered by Sviesta Ciba