Pilota memuāri.

rakstu neizlasiju, bēt cik dzīve rāda, teoristi ir cilvēki kuri domā vairāk, domā citādāk ununun, atšķiras no gaļas masas, kas ikdienā veļas pār gājēju pārbrauktuvēm.
tiktāl viss būtu skaisti un jauki.
bēt cik esmu ievērojis, tie cilvēki domā līdz kaut kādai robežai un tur arī iestrēgst.
ja vajadzētu, pats sevi varētu saukt par sazvērteoristu, ja vien galva mazliet vairāk man liktu miera. nebūtu jāapsmadzeņo iespēju desmiti, kas saistās ar jebkuru lietu vai notikumu. varētu pieņemt ka pasaule ir ļauna, visi melo, izvēlēties sev tuvāko skaidrojumu un tad arī malt uz riņķi, dzīvot nelaimīgi un justies gudrāk par citiem.
bet skuju tev, prāts liek vilties teju visos sapņos par globālajām sazvērībām un citiem sūdiem. desmit minūtes nemiera un visi kemtreili transmutējas par parastām kondensāta vērpetēm. piemēram, kaut kā nav gadijies sastapt vēl nevienu saprātīgu cilvēku, kurš spētu man sakarīgi pamatot ķīmstrīpas. bet tas nu tā.
ar šo visu trempeli, vēlējos pateikt, ka sazvērticīgie domā vairāk nekā varums, bet ne gana daudz, lai spētu salīmēt sakarīgu bildi.
sou, ja esi sazvērnieks, apsveicu, tu varbūt esi gudrāks par vairākumu, bet ja neesi, tad vai nu esi sēne, vai arī jau krietni pārāks par tiem kuri ir iestiguši ērtākos skaidrojumos un atsakās vairāk piepūlēt smadzeni.