Pilota memuāri.

Nokāp lejā. Nokāp tur, klājos zem vidējā līmeņa, pavēderē. Ielien datu centru bezgalīgajos gaiteņos, pilastros, velvēs, kur mūžīgi klusa sanoņa ir pussnauda nomodas vēstnesis - kur tiek rēķināts, skaitļots, Temīdas kausos svērts un mērīts, atkal no jauna pārrēķināts ikviens sīkākais Kosmosa puteklītis, ikviens tauriņa spārnu vēziens.
Ievelc tur X-iņu. Vienu mainīgo, vienu nezināmo. Kaut ko mistisku. Vienu smilšu graudiņu zobratu mehānismā.
Un veries, kā gaismiņu virtenes iedegas, sanoņa pieklust, klusums kļūst nospiedošs, kad seržu masīvi visi kā viens sinhroni ķeras pie neziņas izklīdināšanas, X atrašanas.

Noslēpties nevar. Visums tevi atradīs. Izrēķinās. Izdomās, uzzīmēs, radīs no jauna.