Colorblind

šodien ir visliekākais murgs.
liela sāpe galvā. par visu. gan par to, kāds bradaks šodein notika, gan par spilgto gaismu un auksto vēju ārā. man pirmo reizi mūžā mājas apstākļos piedāvā iedzert kādu ripu, bet es atsakos, sak, tāpat tūliņ eju gulēt, gan pāries.
rīt tik daudz darbu.. jau no pus 9 - tai skaitā mašīnas atrakšana, ēdiena pirkšana, radikāla matu griešana, vēstules rakstīšana, un kaut kā gaidīšana.. :(
it kā gribas, lai tas viss ātrāk paiet, bet tomēr nē.
gribas dejot. un mācēt.

sniega prieki, tādi, kad pats nemaz sniegam nepieskaries. un pie Bama. tur kur balti milti.
esmu secinājusi beidzot arī kaut ko labu, tā pārmaiņas pēc. tāpeč tagad tā labi paliek.
man patīk, ka kāds beidzot arī kaut ko pasaka par manām smaržām, un labākasi tas, ka asociāciju nosauc tieši tādu, ar ko man tās smaržas pašos pirmssākumos un viņu meklējumos arī asociējas. jam. tad tieši tās pūtīšu katru dienu, lai sajūta kā svētkos.
nemāku dzert tēju, mēle apdeg. vienmēr. patika šodien 3 minūšu mājas būšanas laikā izēst zupa, jo pirmo reiz viņa bija tādā pastāvējusī temperatūrā, ko varētu nosaukt par rijamo temperatūru. tējai tādu nevar sagaidīt/..
rītdiena nāk ar tādiem pašiem no mājām izpūstiem dūmiem, kas augstāk par sevi neceļas, bet iet pāri visam. tad kad tu nezini, ko tu darīsi, kur tu būsi un kas tu būsi. varbūt rītvakar šī sajūta būs vēl spēcīgāka, jo beidzot ŽV būs pienācis. lai kā arī negribētos, lai tas murdziņš ātrāk paiet.. tomērr saprotu, ka šā vai tā tas viss ātri paies, tāpēc labāk lēni gaidīt, lai leni paiet, un vēl arī lēni aizvadīt.. citādi kā vienmēr - viss ātri paskrien, ka pat nespēj attapties. :(
un cik liela nozīme būs pirmajam valsim?

Kaut jūs dzīvotu vēl 100 gadus,
bet es 99.
Lai es neredzētu kā nomirst visi labie cilvēki.

Skaistums, kuru tu saredzi citos, ir skaistums, kas mīt tevī. /Gergs Ciglers./

un pleilistē ir džeimsa blānta albums - ha hā.,es redzu, ko māte klausījusies, kopš iemāciju rakāties pa mūzikas mapēm.

ir īsāka un ir garāka.
bet garākajai viss sākas ar bērēm un rotaļu "Parād' mazais balodīt, - kā sēj magonītes" /protams, bez īpašā pēdējā pantiņa, ar -kā lieto magonīti/.
tad to arī izlasu.

nograuzu tikko vēlvienu ledu. intyeresanti, kā viņš dara - tiklīdz ieliek mutē, tā pielīp pie mēles un pie lūpām. bet tā konkrēti pielīp. un jārauj nost vai ļoti jāelpo. tā nu man lūpām iekšpusē ir pa kādiem 3 pušumiem, jo sanāk noplīst pa daudz :(

pirms 5 minūtēm ievēlos mājās. labi, ka mani nelamā, un zinu kāpēc, jo to pašlaik nedrīkst atļauties, bet tā visādi citādi uz manīm dusmojas, ļoti, baigais joks, ka dabūšu pērienu..
nu bet vai es vainīga? es vienkārši esmu laba, izpalīdzīga un saprotu apzinos, ko var ko ne, tikai protams kāds cits to negrib saprast.
jāsāk ar šorītu- vis kā parasti, ielas tukšas, neveina cilvēka. ceļš slidens, abs vēl strādā. visulaiku jātīra logi.
izbraucam caur Jelgavu, esmu jau ozolniekuos un secinu ka beidzies šķidrums, bet nākamais tanks tikai iebraucot rīgā - tas nekam neder. metu ripā, braucu atpakaļ uz jelgavu uz to statoilu, kas pie tilta!!! man tur nopērk sķidrumu, ielju, smird. [būtu es labāk atpakaļceļā neuzzinājusi, cik viņs patiesībā maksāja!]. labi, bija 10:45 kad pa īstam [otrreiz] izbraucām no jelgavas. tas nekas, ka man jau 11os sākās, ierados tikai 20 minūtes vēlāk!!!
bewidzās ātrāk, bet protams, cilvēki, kam jāatbrauc ar tramvajhu no centra atpakaļ, to dara apmēram tā - Lienes sms izlasa tikai vēlāk, gaida ne tur tramvaju un jā, Liene sēž ārā mašīnā un 40 minūtes gaida. Madara~!! :)
labi, braucam uz Spici. es to negribu vairs komentēt. 4 h. un vot tā IR stulba sajūta, kad tev jāgaida un jāskatās kamēr pašam neko nevajag. kautgan - ir veikali, kuros ir patīkami uzturēties un kur varētu gaidīt ilgi, ja vien šampanieša glāze būtu. t.i. - sieviešu apģ. veikali galīgi saks, itīpaši tādi, kur gribam dabūt visu lēti un tā kā visiem. bet vīriešu apģ. veikali [s] ir labs, ar ādas sēžamo, ar gaisu, bez cilvēkiem, izņemot 5 jauniešus un 2, kas precēsies :)
es visu dienu nedabūju ēst. tiešām. un pa šo nedēļu es biju pieradusi tomēr pa dienasvidu kko uzkost, taču šodien no 9 rītā l'diz 9 vakarā nekā! un tad es iegāju Lido, nogāju gar visiem ēdienu galdiem.. skatījos.. un neko nepaņēmu, lai arī kā es negribētu!
tad es sapratu, ka mājās nevaru rādīties. uz manīm dusmojās. vēl pateica, ka mājas nav ūdesn, jo plīsis ūdensvads un tā. bet protams, neviens nebija domājis, ka tik v';el u atbraukšu mājaš, jo iela jau bija salabota.
un tad es vēl pastāstīju to, ko par mani māte teica - es ilgi vairs nedzīvošu, jo kad es dzīvošu viena, es vienkārši nomiršu.
tā ir - ne es sev kādu apģērbu viena varu noprikt, labi tas tā.. nu man vajag kāda veidokli un vsipār atbalstu.
BET ES PAT ĒST SEV VIENA NEVARU NOPIRKT!!!!

žēl, ka nepaspēju pirmstam padalīt prieku, bet nu..
šodein kautkā dīvaini - pamodos ar sāpošu galvu, un vēlpietam sports, bet skolotāja man iedav vienu dropī un bija labi. izspēlējāmies rokasbumbu, patika. pēctam skolā dauzīju ledu, lai ir ko dzert. nu sūkājām, garšīgi. auksti. tad liekās ka mēs esam vienīgie iclvķei skolā. jo 2. un 3. bloks ar visiem starpbrīžiem tika pavadīts pirmajā stāvā starp dēli un nabaga vandas galdu. krtatījām galvas pie "foršās" mūzikas, grauzām ledu, tad pielikām plakātu. tad man iedūra ar melno kniepadatu tieši tur, kur itkā ir aizmugurējās bikšu kabatas. nu kur tā var. es protams gandrīz atriebos - bet es tā nevarēju izdarīt, jo nu prāts jau man vēl ir, atšķirībā no dažiem labiem, kuri izcēlās arī turpmākajā dienā. piemram, jauns iztieciens, un patiesība - iztūplējām 2 komandas no 3. tātad, šī spēle mums nebija pirma un pēdējā, bet gan sākums naķamajiem treniņiem un cerību, ka spēlēsim arī tālāk. ir gan apdauzīti ceļi, kā vienmēr.. bet bet tas viss atsver tos ceļus un sāpošās plaukstu locītavas.!
un tad vēl hokejs bija skatāms - un klausāms - un jā!

tas jau tagad viss ir pagājis.

un pirms tā visa bija ļot jauks noskaņojums, kas tā staprcitu arī drīkstētu kādreiz bū.. protams, iekams nepienāk tas brīdis, ka ienāk man te un izčakarē bobi. kur tā var -- kad vienreiz normālas parādības un lietas sāks uzskatīt un saprast par tiešām normālām un vispārpieņemtām. kad? jo kamēr tā ir, tikmēr man ir jācieš. nu stulbi. daudz daudz stulbi.
nu KĀDĒĻ, vienkārši.. fak!
un tad es iedomājos AK-4.
un tad es iedomājos, ka dzīvoju tālu augšā un ir labi.

dažreiz ir labi. un lab ir tad, ja ir bijis slikti. un bija grūti, tāpēc tagad ir īpaši labi.

šodein apzināti girbēju piecelteis nedaudz vēlāk, jo latviešu valodu IR jākavē. bet nu nebiju domājusi , ka pa īstam aizgulēšos :)
izgāju ārā apmēram pēc ziņām, un bija TIK gaišs, un neveins iclvēks, ka tad es sāku doma't, cik patiesībā ir piulkstens. sāku steigties. iesteidzos skolā tieši 8:10 un par nelaimi neko nebiju nokavējusi, jo tieši tajā brīdī iznāca skolotājs no sapulces un mani un vēl 1 stabilu kavētāju nokaunināja.
tad vēl šodien man nācās kaunēties 2 stuilbu klasesbiedru vietā, ja mani ienes sagatavotavā, brutāli ienes, un es tikpat brutāli nesējam situ pa galvu ar biloģijas grāmatu. un tās 3 skolotājas skatās virsū, brutāli. nu man palika kauns. bet es nebiju vainīga. bet lkāpēc vispār tā? :(
un tagad atstrādāju lielus parādus - par to ka pirmo reizi aizmirsu laikā uzrakstīt un nodot vācu valodā domrakstu un par to ka stundu laikā es parasti nemācos, tāpeč tas ir jādara pēdējā vakarā pirms kontroldarba no tukšas klades. .
rīt būs labāk?
nu lūdzu lūdzu.!

Mežāzis Otrdiena, 03.02.2009
Šodien ieteicams vairāk ļauties optimismam un draiskulīgam noskaņojumam. Kustībās gan tāds pasīvs, vairāk vērsts uz skatītāja lomu VIP ložā.

Ja vēlies patiesi kaut ko mainīt, saņem sevi rokās, izpurini ar kājām gaisā, lai (no kabatām) izbirst viss liekais, un tikai tad sapucē matu ērkuli un nopriecājies par šo trako ēverģēlību.

you're a nuke bomb your purpose zov existence zis World zend. Knee da billion bolts.

tā sāp galva, kā tad, kad vēl kādreiz ar to slimoju.
mēģināju parasēt, mazliet sanāca. pēctam izlasīju horoskopā, ka visi darbi vedīsies grūti. un tad es pārtraucu.
rīt jādabū zābaki, citādāk pati sāku jsuties kā bomārs (tautas jaunais apzīmējums bomžiem laikam).
kādu 5dienu tomēr arī aiziešu gulēt.
tikai žēl, ka pasaule negriežas.

ir daudz ko teikt. un ir kam to gribas teikt.
tas ir tik tālu, ka šovakar man jādzer dropes, lai ietu normāli gulēt un nevajadzētu domāt.
viens, ko šosdien sapratu - centīsos neko nedarīt, uzlik;su visiem mīksto. un ja neveinam nemaz nevajag, tad arī nedabūs, un tāpeč arī centīšos pati nebūt.

ir forši, kad kāds var speciāli piezvanīt, lai pateiktu kaut ko negaidīti sliktu un svarīgu, nevis uztvert to kā pašsaprotamu.
tātad - manam pārim ir lauzta roka.

kā vakarā [2os] iegājām gulēt ar 80'gadu hītu popūriju plates veidā, tā arī ar tādu pašu tumbu pie pašas auss šorīt [9os] arī cēlāmies. apkart migla liela. bet redzēju un sapratu, kur tad īsti mēs bijām un uz kurieni nākamajā gadalaikā brauksim atkal.

pēdējās 2 naktis gulētas tikai 6 stundas, nosolījos tāpēc šodien ieiet gulēt ne vēlāk kā 8os. nesanāks. esmu slinka. bet nu tas ka ne vēlāk kā 10os - stabili.

neko neatceros!
nē jā. labi ka oaga'ja murgs ar modes skati. mājās arī gribu sev tādu buduāru.
pēctam kālās plāni vakaram. patiesībā - nekālās. bet 1minūtes laikā sanāca tā, ka mūs savāca, mēs dabūjām nopirkt dienas vienīgo ēdienu čipšus un sākaš sacensības/orientēšanās pa Dobeli. kas izvērsās protams arī Šķibē un Nākotnē. kāpām pa stāvo kalniņu uz dzelzceļa tilta - ar saviem tā jau saplīsušajiem un slīdīgajiem zābakiem. uzrāpāmies. lejā kāpjot, citas komandas džeki teica lai uzmanamies, jo te ir dzeloņdrātis. šie paši baigi ātri nomauca lejā, mums bija bail. un es arī paslīdēju nedaudz un nu jā, iegrābos ar roku kautkā asā. pirksts asiņoja. citā irkstā kkāds sūds iekšā. uz jautājumu - vai māki man izoperēt pirkstu - mani šodien nomirināja un teica, pagaidi lai parādās strutiņas un tad viņš pats tā smuk iznāks ārā!!! kas vēl? bija forši. bija baigais azarts. patika. laika ziņā laikam bijām vieni no pēdējiem, taču es joprojām neticu, ka pārēji bija veikuši visus čekpointus! [paldies manai 0.2 pudelītei somā un citām lietām, kuras kā reiz bija jāmeklē, bet mums viņas jau bij!]
jā, šā pasaķuma laikā neaizgāju uz sēdi. tas ap kādiem 22tiem.
bet pus 23:30 braucām tālāk ciemos. izēst svešas pankūkas. un pabaīties no sveša kaķa. man patiktu dejot, ja es mācētu. un tās '5 minūtes' no džimbīma vakar izvērtās nedaudz garākas.. pat līdz brīdim kad tiku līdz gultai un tad vēl nerimās un vajadzēja atbilde't uz zvanu, kur atkal mūs ar Līgu jauc - un labākais ta, ka neatšķir balsis, jauc visādi, un arī iedzēruši cilvēki mani vienkārši sauc par Līgu. es tagad nesaprotu, ko domāt. :(
miegs nāk visu dienu. bet drīz jau atkal ciemos..

vakar bija jauka diena. sākās ar polonēzi. turpinājās ar maniem monologiem klases priekšā, protams, par žetonvakaru, bet labākais jau tas, ka visi to arī akceptēja. pēctam nācām pie manīm kūku ēst. manu mīļako - Cielaviņu. lai būtu pieklājīgāk, visi ēda ar karotītēm, taču viss šķida pa gaisu, un zem galda paskatīties bija smeilīgi. gala beigās liku Didzim nomazgāt visus no iepriekšējā vakara sakrājušos 12 šķīcjus un 10 glāzes un vēl šo to, un Ingars izslaucīja grīdu - t.i. kūku krikumiņus pa visu grīdu. tad spēlējām Aliasu to kas bērnu. katru vārdu var paskaidrot pasakot 2 vārdus. tātad, vidēji mēs paskaidrojām 9 vārdus. bet kartiņa ar "Zaķa galva" bija varen dīvaina..
pēctam pagulšņajām uz spilveniem un ap plkst 16 atrbauca Didzis pakaļ, aizveda mūs uz picēriju. apēdām 2 lielā picas. garšīgass.
tad gājām uz poliklīniku. atstājām Līgu pie zobārsta. atstāju Ingaram savu telefonu un viņu pašu koridorā. pati aizgāju sauļoties. pēc 10 minūtēm Didzis atkal atbrauca mums abiem pakaķ un mēs braucām uz Brocēniem, slidot. parasti jau es negāžos, bet nu ja ir ar ko , tad jau jāgāžas. rezulātātā - ir ir zilums, tiko pastījos.
atpakaļ ceļā aivedām Ingaru mājās, un kautkādā mistiski neforšā veidā mūs nostopēja. tante un viņas vecis, tādi..ļoti laucenieciski.. visulaiku tā tante vārījās. bezjēdzīgi. prasīja vēl telefonu, lai varētu kautkādam numuram uzpīkstināt. izkāpa pie Super netto - bet porotams. :D
šodien - gan nekā forša. slikti bija, no kūkas, un no segas nešanas uz skolu.
vakars vēl nav beidzies. lai gan jā, tūliņ eju gulēt, bet pēc kādas stundas Anrijs man atnesīs kautko tāāā'du! sen jau sapņoju, beidzot nopirku. šķiet, ka šonakt negulēšu...
rīt prasās pēc kautkā interesanta. būs bišķi polonēze, bišķi padziedāšana žetonvakara ietvaros.. bet girbas vēl kautko.!

sen tā nebij bijis, tā, ka mājās un ir meiteņu balsis un smiekli.
+ vēl biķšin TABā
un uzurrāja mnai tikai pēc pieprasījuma. liakam esmu iemācījusies daudzko pieprasīt, nevis sērīgi visā noskatīties..
ir labi.
rīt polonēze. un trauku mazgāšana.
un varbūt vēl kaut kas? :)