Colorblind

ir kautkā jocīgi pēdēj'aliakā atcerēties savus sapņus. laikam ta'pēc, ka piedomāju, ka girbu aterēties.
secinājums ir viens - tie balstās tieši uz iepriekšējā vakarā pieredze'to.
5dienas naktī ļoti slikti gulēju, kā rezultātā aizgulējos. sapņoju par to, ka ļoti nāk miegs un es guļu uz baltiem kantainiem dīvāniem, taču es nedrīkstu aizmgt, jo man jāiet mājās. un ar tādu domu, ka nedrīkstu aizmigt, es arī mājās mocījos..
tad vēl - vakar gājām no garāžas, pagājām garām večukam kas spīdināja lukturīti un pēctam mums krievu valodā teica, ka viņš mums paspīdinās uz ceļu. es protams neko nesapratu, prasīju lai Līga iztulko. un pašas vēl nosmējām, ka vajadzēja patiekt, lai runā latviski, jo Latvijā taču dzīvo. un lūk - sapnis - ir benzīntanks, nezinu kādā sakarā, [laikam tāpēc, ka vakar vakarā nācās visādas ģēlas arī tur padarīt] un daudz cilvēku, un laikam tiek runāts krievu valodā, un atkal kāds izmet domu, par to lai runā latviski. un es protams nenoturos [cerībā, ka es sapņoju] un nobļaujos, lai runā latviski, jo Latvijā taču dzīvo!!! un vsii bija uz mani dusmīgi, bet apklusa..
nu tā..

nu ko lai saka! 4dien pasvinējām, labi pasvinējām. ilgi nē. bet labi.
nākamajā rītā paturpinājām - t.i. plkst 7:30 sagaidīju Pinku Lāci autobusa pieturā un gājām pie Dīgas, kur iestiprinājāmies polonēzei. sanāca. :)
beidzot atnāca doma, ka visi kautko dara, un mēs ar negribam mājās sēdēt. lai nu sēdēt sanāca, tomēr kautkāds mazumiņš jauka piepildījuma 5dienas vakaram bija. filma par Bendžaminu Batōnu. un citas lietas.
šodien no r'tia aizgulējos. nenostrādāja modinātājs. labi ka ir cilvēki, kas tur doto vārdu un piezvana man kā solīts, tiesa gan, stundu vēlāk. bet nu laika rezervīte bija pietiekama, lai izdarītu visus darbus. labi, ka šodien nebiju atkarīga no sabiedriskā tranposrta, citādi šodiena vienkārši nebūtu!
pašlaik domas raisās par žetonvakaru, un labākais tas, ka par katru vismazāko pasākumiņu, kas notiks žetonvakarā. nē nu itkā grūtoi jau nav, jo neviens cits jau neko nedara, un man jau pašai gribas, jo man kā vienmēr klliekas ka tas ko es domāju ir tas labākais!
tātad, rakstu leilā pasākuma scenāriju, klases priekšnesumam meklēju dziesmu un dalu lomas, meklēju dziesmu lielā pasākuma noslēgumam, meklēju dziesmu klases pasākumam un vēl domāju kā noformēt afišu un kādām būt biļetēm un apsveikumiem skolotājiem.

šodien bija ķīmija, laboratorijas darbs bez skolotājas. Marta karsēja mēģenē esteri [spirta un skābes maisījumu ar sērskābi kā katalizatoru] un es viņai uzliku aizsarg brilles. pati atgāju, ko es tur, labāk lasu uzdevumu. dzirud, kkas pēkšņi saplīst, un tikai pēc kādām 2 sekundēm man sejā iešļakstījās mūsu esterīts. ne tiaki sejā, tieši kreisajā acī!
gaju skalot, mazgāt, bail bija atveŗt. bet par laimi vsis kārtībā.
kabinetā ļoti smaržoja pēc šokolādes, nu pēc ruma, jo tā vajadzēja.
nevienam nepatika.
man patika..

tikko pabeidzu smirdināt māju un apēdu Ložmetējkalna šprotes. tās laikam mums iedalīja 5dienas ēdienreizei.

ļot jauks tas pasākums Ložmetējkalnā bij. ļot daudz notikumu un piedzīvojumu, prieku un arī dažas bēdiņas..
lai visu izstāstītu, vajag daudz laika. taču spilgtākie atgadījumi un atmiņas iz sagaitas te:
* ļoti daudz balta sniega, visi koki balti, kupenas, vēlpietam to visu apspīd priedē iekārts prožektors.
* naktī no 4dienas uz 5dienu sniegs sāka kust, man tieši bija naktssardze no 00-01, un man uz galvas uzkrita sniega blāķis no kāda priedes zara. nejauki.
* pusstundas gājiens pa vācu valni un kupenām līdz piemiņas stabam pašā purva vidū ar skatu uz torni - un dzirdēt var .. klusumu.
* 6dienas izbrauciens uz Rīgu, kad aizbraucu ne pa vienu ne pa otru plānoto ceļu , bet gan kautkur tur pa vidu, un tā braukt ar karti labajā rokā ir grūti. tā nu aizbraucu krietnu gabalu caur Rīgu pilnīgi pretējā virzienā. kad zvanīju savam stūrmanim lai glābj, telefons tieši beidzas. kad esmu pasēdējusi Āgenskalna benzīntamnciņā un nomierinājusies, sāku saprast kur man īsti jāizdara tas kresais pagrieziens.. man ceļš torīt ilga veselu stundu, kursus nokavēju ar pusstundu, uz nometni braucu pusotru stundu..
* ..jo tajā brīdī man iestājās šoks. es zināju, ka tur notiks pasākums, bet ka TIK liels pasākums!!! mežā pilns ar mašīnu rindu, bīdīšanās tumša atpakaļgaitā pa 1,5 mašīnas platuma tiesu. es pat netiku līdz nometnes veitai. atstāu mašīnu un neziņā gāju tur, kur visi cilvēki. a tur - ugunskuri, svecītes, norobežojumi, cilvēku pūļi. kad pastiepos pēc izručītā teleofna, ieraddzīju arī pazīstamos - baltos ietērpos. mani paņem un ietērpj pēdējajās 50 izmēra karlesona tipa biksēs un jakā, pati kkā aiklumburēju līdz ierindai, kur stāv tādi citi kā es, tad pēkšņi intrukcijas par komandām un miera stāju, un tad jau nāk cilvēki, un viens paspiež mums visiem rokas [ministrs bij, tik vēl neesmu noskaidrojusi, kāds]. pēctm 10 minūtes goda sardzē. tas viss bija tāds notikumu virpulis pāris stundu laikā!
* mums uzdziedāja vīru kopa Vilki
* tajā pat vajarā ailozaidām uz "netālo" Jelgavu pēc ūdens. Statoils. plkst pēc 20. lejam ūdeni, bazarējam, dzirdam 2 sprādzieniņus, runājam tālāk, pabrauc garām policija, runājām tālāk. tiki pēc brīža, kad tika Statoila kasierim aiznesta atpakaļ pildspalva, uzzinājām, ka tiko te notka laupīšana.. jā, un tie it kā bombačku sprādzieniņi tomēr bija gāzes pistoles blīkšķi. normāli. un mēs turpat aiz veikala ūdeni sev tecinājām...
* 7dienas sacensības, kur norāvām 3 vietu no 16 komandām. vienkārši lieliski.
* nometnes noslēgums un kāpiens skatu tornī ar smukajām debesīm..
* nelāgs notikums tad, kad visi dalībniki jau bija aizbraukuši, un palikām tikai dobelnieki un daži rīdzinieki tyai skaitā vadītājs un priekšnieks - bija aizmucis viens puisītis. 2 stundas meklējām. pa kupenām ceļiem un necēliem. pašiem baisi un auksti. kur nu vēl iedomāties, kur viņš ir un kas ar viņu noticis. par laimi viss biedzās labi.

tā vietā lai izbrauktu pus 6 un paspētu uz kori, bijām pus 9os. taču labi, ka ar labām beigām.
šīs 4 dienas bija labas, es atkal jūtos kautkā dīvaini, kā jau pēc katras nometnes - jo apkārt pēkšņi ir tik daudz svešu cilvēki, tik daudz mašīnu, asfalata un elektronikas.

ir labīīīīīī!!!!!!!

jā. beidzot mani plāni var arī realizēties. šodien pēc veikalā pavadītas apaļas stundas ir nopirkti 2 pāri zābaku. un mans plāns realizēsies. tieši tā kā es biju izplānojusi.
taātad, rīt pēc skolas dodos uz Ložmetējkalnu, padzīvošos, tad 6dien uz 5 stundiņām aizmukšu uz Rīgu un atpakaļ, tad 7dienas pievakarē [laikam pa taisno uz kori] mājās. 3 naktis un 4 dienas dzīvošana āra apstākļos. smuki.
sniegs IR, bet nav arī vairs auksts. man jau ir tagad liels drēbju un ekipējuma nodoršinājums. un arī tikšu uz kursiem. tātad - lieta, ko gribu, būs, lieta, ko man obligāti jāizdara, arī būs. ko vēl vairāk!?
jā jā jā!
un vēl - man noteikti jāuzkāpj vēlreiz tajā skatu tornī - jo nu.. bail ir, bet jātrenējas kaut kā..

joprojām cenšos smaidīt un domāt pozitīvi!
sliktās lietas cenšas ātri pazust.

dienas atziņa -
[20:38:44] dīga M saka: ainu, veel pusgads un tad jau vairs vareesi neprasiit un dariit visu ko gribi!!

Tāds laiks man pienāks tikai Tādā vecumā.

Cik stulbi, ka man atkal māte izčakarē vienu pasākumu. Un man vienkārši vairs nav spēka runāt pretī. Secinājums no manas puses tur bija tāds - tad varb'tu arī rīt uz skolu varu neiet, jo jāiziet taču laukā, un laukā taču ir auksts, varu nosalt!
Nu un, ka tu savā laikā biji kalnos. Labi, paklausīšu, taču ar to jau nu mierā nelikšos, jo vienmēr jau ir tā, ka mācās no savām kļūdām ne citu.

Šodien vismaz no plkst 11:15 līdz 12:30 man bija ļoti labs noskaņojums un es muļķe cerēju, ka varēšu tāda turpināt būt ilgi ilgi..

..nav forša. to, ka sākusies skola es apjautīšu tikai tad, kad ieiešu tajā ēkā. šis būtu īstais mirklis sākt darīt kautko tādu, kas ir labs un kas varētu pārvērsties manā ikdienā [tā vietā, lai ieslēgtu datoru [un nē -,nav atkarība]], jo vienkārši nekā man nav cita. ā bet vēl secināju, kāpēc gribu aiziet uz skolu, jo tur girbas redzēt cilvēkus, kas ir brīvlaika laikā satikti un ar kuriem viskas pasākts bijis, jo nu.. tas būtu interesanti - viņi būtu pavisam citādāki un savādāki.

atkal sapratu, kā tas ir - strādāt. tūliņ jau skola atkal klāt, bet šodiena un vakardiena [pēc jaungada rītā gulētām 4h] pagāja domāšanā un darīšanā, t.i. tikko beidzu rasēt. cik nu beidzu, bet plānoto kaut cik izdarīju. rīt atkal uz Rīgu. varbūt kāds zin kādu kurš gribētu man 6dienās pievienoties lai brauktu uz Rīgu? zinkā, 3.07 LS biļete. ar mašīnu izdevīgāk, bet tikai tad, ja ir vismaz 2 cilvēki.
šdien dzēru baigi saldo tēju ar sīrupu Bikstu kafejnīcā. vēlvienu krūzi ar karstu ūdeni, lai noskalinātu saldumu ar mērcētu topašu tējas maisiņu, dabūju par brīvu. nākamreiz arī ņemšu tēju alus kausā, kā tas vīrietis, kura ģimeni [cik man liekas] pēdējo reizi redzēju pirms kādiem 7-8 gadiem, šamais vēl dejošanā gāja..
šogad pēdējo reizi ēdu zirņus. nūū, pēdējo reizi pirms nākamajiem Ziemsvētkiem ;) čau.

smieklīgi,
pirms cik gadiem tieši 31.datumā sāku Ciboties? Alis? :D
varbūt varu apņemties tagad darīt TO biežāk. jo atklāju, ka izsakot savas domas paliek nedaudz vieglāk.
šogad pirmo reizi būs tā, ka +/- atzīmēšu jaungada atnākšanu, kā arī darīšu to prom no mājām. sāk šķist, ka nejau mājās nebūšanā slēpjas tas labums. tā nebūt nav. vienkārši tas, ka jaunais gads nekad nav bijis īpaši svinēts.
tikko biju Nākotnē. viss tur jauki. meitenes visu dienu virtuvē nocepušās, kā braucām prom tā izvilka lielo karpu galdā. puiši sacirtuši malku nepajokam, nakšņos zviedriniecē. bija jauki satikt neredzētās sejas, kuras drīz ceru atkal satikt. tie ir vieni varen labi cilvēki!
tagad notiek kautkas, kas kā katru gadu. nu Te.
atkal jau esmu paspējusi sakasīties ar visiem cilvēkiem, ar kuriem tā kā vēl šovakar pēc stundiņas kopā pavadīšanas atkal ir jāsatiekas.
esmu nūģīga, jo man nekas nepatīk. šodien arī vairs nekas nepatiks.
girbu kautko apņemties, tikai vajag lieciniekus, lai tam ir kāda jēga.

vispār, man nepatīk nekas ko daru, vai arī viss ko daru.

BET lai vienārši LABS nākamais gads. ja Tu pats tam ticēši, tad tā arī būs!

vesela nedēļa būs beidzot nemājās.
vienīgā lieta, par ko uztraucos ir - kā es izmazgāšu matus.. aukstĀ VentāĀ!
un kā sadzīvošu ar odiem.
un kā sadzīvošu ar to, ka neviens mani nemeklēs un neprasīs, kur es esmu.
būs man skujas, būs man čiekuri.
Āpsis būs modrs.

galīgi nekas neklab. un necibojas arī dzan

grūti kravāt somu. vinemēr atlieku uz pēdējo brīdi. cik no 2 zeķu pāriem lai ņem? cik lielu zobu pastas tūbu?

bet gaidīšu kādu ciemos visulaiku. tāpēc, ka gribu un vajag. un toreiz neviens pie manis neatnāca. tagad gribu, lai arī pie manis atnāk, tā kā nāca pie citiem.

[nopūta]

nevaru izturēt, ka krakšķ plaksti. ir klsums, lasu kult.vēst. un uz katru mirkšķienu nokrakšķ plakti.
berzēšana nepalīdz

šodien izlasīju P.B. Skolu. dīvaini. nu ja

2 pavisam svaigas dziesmas manā pūrā. nespēju vien nopriecāties.
skistāko videoklipu ar nespēju neskatīties.
drausmiģi patīk kabinets!
-cilpo zaķīc, salauž ļipu, meklē kuri ir kabinets!
pozitīvi!

gribu smaidīt
pārāk liela grumba pierē.
smaidīt un smieties gribu.
gribu smieties un smaidīt!

kas palīdz? ikdienas drope. blakusparādības - miegainība, galvassāpes, slikta dūša apmēram tikpat bieži kā placebo. nolaida asinis. jāgaida nedēļa.
šodien izdarīju labu darbu, neapēdu nevienu no tām kūciņām. žēl, varētu pārbaudīt, vai tiešām no TĀ man ir alerģija kas izraisa pūšļus!

pēc 11 stundām viss atkal būs kā agrāk, bet tomēr daudz savādāk. gaidu rītdienu. lai uzbeki saturās!

es arī gribēju braukt uz zebrusu.
tagad jānīkst vienai mājās.
pirmstam skatījos diapozitīvusn no Pamira, Elbrusa, Kaukāza.. un takal uzjundījā tās sajūtas.