Colorblind

kopš vakardienas arī man ir bail no zobārstiem!! nu no tādiem, kas urbj

-tu tiešām ņemsi līdz zenītu?
-jā. es saprotu ka būs smagi, bet es arī gribu fotografēt!
-bet kā tu viņu stiepsi?
-nekas, gan jau.
-varbūt nopirkt digitālo?
-nu var jau. nauda jau man daudz.
-ejam?

veikalā nostāvēju veselu stundu kamēr izlēmu. tagad stāv uz galda. nav pat laika apstīties. koferis ar īsti nav sakravāts.. es jau zinu ka viss vienmēr pēdējā brīdi, taču šoreiz pēdējais brīdis būs tieši pirms izbraukšanas!!

10 dienas ne-mājās. sajūta laba, jo varu atgriezt krānu, ieiet dušā, nomazgāt traukus, gulēt savā gultā. taču, biju tā pieradusi pie visā tā, pie tās, kas bija tur Melnsilā. pēdējā dienā man pat likās, ka tās ir manas mājas!
nekas, atlikušo nedēļu pavadīšu skatoties tv3 un lnt, un sērojot pēc e! , 1+1 , mtv aut , tv moda u.c. kanāliem. lasīšu blaumani. kkā jau turēšos. galvenais, sākšu pakot jaunu ceļa somu, lai atkal 10 dienas pavadītu kur citur, tas jau vairāk uz dienvidiem..
bet tas jau ir cits stāsts

arī vācu seriālā viņi dzēra 'Sex On The Beach'

5dien.. bija traki. no rīta mocīju iekšā jogurtu ar musli. nevarēju. bet sekas bija arī atbilsotšas. bija vienkārši slikti. bij a paredzēts braukt uz rīgu 11:40, bet mamma aizgāj atmainīt biļetes. tad nu gaidījām kad atbrauks mašīna. kad sagaidījam, kad visi sāka aut kājas, paziņoju, ka es tomēr nevaru nekur doties. teicu, lai brauc bez manis! taču zināju, ka tā nenotiks. tad nu teicu, lai ļkau man nedaudz pagulēt, gan viss vēlāk nokārtosies. tā arī par laimi bija. plkst. 18 beidzot devāmies ceļā.

BEIDZAS VĒĒĒĒ DIENAS

līgatnē nokļuvām ap pus deviņiem. braucot prom no dobeles, skatījos, cik kurzemes pusē gaišs un cik pārējās pusēs tumšs.. braucam tieši tur, kur.. nē, kā teikt, tur ir labi, kur mūsu nav. rīgā lija, pamatīgi. siguldā vēl brismīgāk! tāds gāziens! bet tur..līgatnē..skaist saules riets, smukas debesis. pamatīgi mielojāmies, pēc dīkšanas iekodū arī dažus pīrādziņus [biju nosolījusies nekad tā vairs nedarīt, bet svētki ir svētki, un , protams, atkal nosolos tā nedarīt, jo man liekas ka Dievs mani par to soda]. tad visu mudināta paķēru savu zenītu un gājām uz Jumpraviezi iemūžināt skatus. pa ceļam redzējām 2 varavīksnes, ko laikam arī citur latvijā varēja novērot. tad gājām uz jāņu placi, pasildījām pakaļas. klausījāmies dzīvo grupu, brīnījāmies, kā tad sauc. bijām pat patīkam pārsteigtas, ka tīri normālas dziesmas spēlē [patiesībā nelikās ka tās ir jāņu dziesmas] nū..salīdzinājumā ar to kas bija visus iepriekšējos gadus [poļu nams]. kopš viņus piekāva, muzicē citi. piegājām pie skatuvītes un abas beztolkā stāvējām un skatījāmies viņiem virsū. applaudējām. es zinu, ka tas bija tizli. ilgi tāpat nevarējām noturēties. secinājām, ka šogad tā pamazāk cilvēku bija. toties kautkā tā mīlīgi, bija daudz NE vietējo. lielākā daļa vietējo laikam bija sīkie, kas lasīja alus pudeles. ā, un lielais plača ugunskurs.. tā būvēts. kā zikurāts! gribējā tik skatōties un skatīties.. saskaitījām cik mazo ugunskuri- kādi padsmit.. un gremdējāmies atmiņās par to ,kā bija agrāk, kā jau pa dienu gājam aizņemt labāko vietu, paņetm labākos šāļus, uztaisīt vēl krēsliņus, kā vienjmēr lija un nekas īsti prātīgs nesanāca [palika karsts un gājām prom] aizgājām uz dārzu, sakurināt tur ugunskuru no žagariem kas jau veselu mūžību mētājās sazāģēti. īsti nekas neizdevās. sastellējām lēto ķīniešu variantu [grillu] un cepām desas. apēdu vienu-palika baigi slikti. uzlējām ugunskuram degšķidrumu un tad!!! dega. ilgi. kad paskatījos apkārt, secināju ka ir jau gaišs. un nespēju vien nopriecāties par to, ka nemaz nelīst! devāmies mājās. mani visulaiku gribēja pirunāt lai stūrēju pati. bet es ti nē un nē. neesmu nekad braukusi ar lielu mašīnu un automātisko. nu jā, nekas grūts jau, bet tur bija dīķis.. tomēr uzticējos 5 alu izdzērušam cilvēkam. jā, saullēkta nebija, bija drausmīga migla un fotoaparātu nebiju paņēmusi..

ATKAL SĀKAS

7dienas diena bija galvassāpju diena. izravēju 30 cm burkānu dobi. iesmaržoju kaņepi.. un SAPRATU! sapratu, kāpēc viņu audzē dobēs, lai aizbaidītu kukaiņus! kad atbraucu mājās, galvas labajā pusē dūra. tablete palīdzēja. rīts bija normāls. ā nu jā, no rīta takš atbrauca ugunsdzēsēji! tagad ir foršs koka rokturis. vēlāk braucu uz rīgu. tramvajā kļuva baigi slikti, acis pirmo reizi sāka šķībi rādīt. sapratu, ka nebūs labi. pie zobārsta gāja tīri tā neko. kkgan visi mani'lieliskie plāni par braucienu uz jūru acumirklī izgaisa. toties labā ziņa, ka 1dien man tie sūdiņi vairs nebūs!!! tagad jau tik patīkama sajūta, ka viņu jau nav uz sānu zobiem, vislaik tā ar mēli nobraucu - ku gludi un patīkami :) nu jā, bet piecļos no krēsla, izgāju koridorā un 10 min sēdēju, reiba galva. nez no kā. vēlāk vēl šādas tādas lietas izdarīju diezgan kritiskā stāvoklī esot. ar mājupceļu arī viss sākās. atkal dūra galvas labo pusi. centos aizmigt. taču likās ka man sapūtā tto pusi. pirms dobeles vairs nespēju pagulēt, palika slikti, izvilku no somas valtera un rapas maisiņu. nē, man iedeva seppalas maisiņu. [nevajadzēja ēst dēlu rīsus!!!!!!!]
un biju laimīga ka tiku no turienes laukā. kādu pusstundu vilkos mājās, ar acīm ciet, nopietni. tālākais jau tādā garā arī gāja..

KAUT BEIGOTS

tagad tik guļu, dzeru kumeļu tēju, skatos tv [kurš SĪC, nu vecs takš. nevien;as mājas tādu neredzēsiet] secinu, ka no gulēšanas galva sa'p aizvien vairāk. tagad esmu piecēlusies un sķiet,ka ir arī labāk..

nevienam nenovēlu.

šodien "jauki" atbraucu mājās, jau no paša rīta sāpēja galva. patioesībā stāsts ir garš un manas veselības kaites sākās jau 5dienas rītā. bet esmu pārāk noraizējusies, lai to atcerētos.
tātad, atbraucu mājās. eju skatīties Limuzīnu. bet te cilvēks pārnāk, un salūst durvis. kkas nav lāga ar slēdzeni. durvis ātvērt nevar. ārā tikt nevar. ja paliktu kāds ārā, palauztu no ārpuses bet visi iekšā. sākas zvanīšana, vai kāds nevar no ārpuses kā līdzēt. telefonu neceļ. zvana citam, lai pasaka tā nr. cits saka, ka jāpazvana tam. tas iedos nr lai pazvana velvienam kurs sazināsies ar īsto. tā nu ar pēdējiem 2 nebija iespēja sqazināties. necēla. vēlāk izrādās ka šis rīgā. nu ta neko, gaidīs līdz rītam, kad zvanīsim ugunsdzēsējiem vai namniekam. es jau te tā īsti neuztraukājos, ja nu vienīgi man rīt jābrauc uz rīgu pie zobārsta, takā svarīgi būtu! tad nu mazliet b īstos, ka tieku..
:(((

uz kurieni tad tu ā beztolkā ej?

es negribu tā kā notiek tagad.visu dienu esmu nodirnējusi mājās. acis jau uz kātiņiem. sāku skatīties ziepju operas no venecuēlas. skaipā neviens ar mani nerunā. laukā ir karsts. tp jau varētu izmantot, bet kā? varētu braukt ar riteni. bet kur? patiesībā jau nevar gan. nava bremžu. man jau tas īsti netraucē, bet mamma liek aizvest uz servisu. bet man slinkums. nevis slinkums, fvienkārši nevēlēšanās iet un runāt ar svešiem onkām. pat ja arī kkur brauktu, nav jau ar ko. un kur. to jau laikam teicu.
es tā negirbububū

piedo, ka aizvilku tevi uz Poseidonu. biju domājusi, ka filma būs miermīlīgāka.. bet bija jau ciešami. brismīgāk kā Titānikā. taču bija brīži, kuros varēju pasmieties. protams, smējos es tur vienīgā. citi puspavērtām mutēm skatījā. jā, arī par to pasmējos. es tā sāku domāt, ja kino nebūtu Dolby digital surround system, varētu tyik skatīties un pat matiņš nepakustētos, trilleri no multenes neatšķirtu.
fū, vismaz neredzēju jēli cinisko vasara+ģimene komēdiju.

tikko tikai apzinājos, ka šovasar nekādi tripi un open-air pāsācieni nebūs iespējami..
mašīna jau ir, bet nav kas ved, nav kas pavada, nav kas pieskata..

2 stundas noņēmos ar bilžu ielādēšanu copy.lv lai māte var rīt aiziet pakaļ.. viss darbs vējā. spiežu pogu- drukāt, un plkst paliek 0:00. "jūsu pasūtījums tiks veikt 16.jūnijā, pēc 9:00" tātad 5dien! bet mnan vaig rīt. nu šodien. kautvai 7os vakarā. vilšanās..

un atkal māja tukša.
sākas garais ziemas periods.
ko darīt?
cik zeķes uzadīšu pa 3 mēnešiem?

vakar bija ražīgs vakars
atkal bija tāda iespēja likt darīt datoram ko tādu, kas prasa diezgan lielu piepūli. taču viss notika veiksmīgi, jo par laimi viņam ir beidzot lielāka atmiņa. tātad, atkal devos klejojumos pa visu pasauli - virtuāli. primais ko meklēju tā bija hamiltona. viņš atrada tādu pilsētu anglijā. bet meklēju vēlreiz. tad gan parādījās īstā un es nokļuvu ohaijo štatā, hamiltonā. tāds ārprāts - tik liela pilsēta, tādi kvartāli.. pat pēc visprecīzāka vietas skaidrojuma es nevarētu tur neko atrast. nu nejau dzīvē, bet vinkārši tāpat, pastīties kur māsa soļo.
tā bija kautkāda sakritība? šodien mājās no viņas saņēmu vēstuli. nākusi nepilnu nedēļu. stāsta par .. rozātajiem polo krekliem. krekli tāpēc, ka kompānijas zīme. rozā tāpec, ka māmiņām patīkot. tā lūk.
tad meklēju vāczemi. grinās taču redzēt, kur biju. tas nācās diezgan grūti, taču uz vārdu Buchenbeuren sērčs atsaucās un es pat ieraudzīju savu mājiņu. kad to mammai gribējeu parādīt šodien, neizdevās..varēju tik parādīt, kā meš vakarā pastaigajāmies no bchnbrn līdz sohren un apakaļ. pa kuru kalnu kāpām.
apstījos arī horvātiju, to līča pludmalīti kur sauļojos..
skaisti

un man mamma tikai tagad pajautāja - uz kuru klasi es gribu doties tālāk! teicu, ka uz bē. patiesībā jau nē, bet nu man kā nekā 9 latv val - tur es vismaz varētu dzīvot. un krievu valoda ar manam orhanismam nedaudz pietrūkst..
secinājums: IZDARĪTA DRAUSMĪGI LIELA KĻŪDA

12tie pēdējā zvanā izspēlējuši diezgan nevainīgu parodiju par skolotājiem. tie tagad apvainojušies un uzstādījuīs ultimātu - uz izlaidumu iet vai nu viņi vai klase.
a klase izdomāja, ka var jau iet arī piknikā..

negribu piedalīties izlaidumā. man tas nekādu prieku nesagādā! es redzu, ka citiem gan. tāpēc esmu diezgan apmierināta, ka viņiem patīk, jo man patīk, ka viņiem patīk un ka man nepatīk. brr.. sabrauc neskaitāmi radinieku bari.. parēķini, zālē atrodas 60 skolēni + daudz skolotāju + katram skolēnam māte, tēvs, brālis vai māsa, varbūt pat daudzi, ok, māsīcas, brālēni, omes, unkuļi.. vēl jau citi draugi. es saprotu, ka tas jau nav kruti pasniegt kādam puķes, ja CITI to neredz. tāpēc jau ir tas izlaidums. "ai kāds tu izaudzis? kādas tad atzīmes? BUČA" vai "nemaz neesi mainījusies, kopš bērnudārza izlaiduma! [spaida vaigus]"
ES to par laimi neesmu piedzīvojusi. bet varu iedomāties no redzētā.
vēl, pilns ar svešiem cilvēkiem uz mani skatīsies acis izvalbījuši un gaidīs nez ko.

*man vajag paslēpni

nekāda balle pēcāk ar nebūs! es biju vienīga no 60 cilvēkiem, kas gribēja balli!!! jo redz, pārējie sēdēs mājās pie kūku un rosola bļodām, visa radu saime dzīvojamā istabā ap tumšbrūnu galdu un svētku galdautu. nū tā jau redz nevar aiziet prom un viesus atstāt!!!!!!!!!
ar mammu jau runāju, laikam pus pilsētu šodien piebļāvu. viņa ar saka, ka agrāk tā bija kā tradīcija, ka visi sapucējas uz izlaidumu, vēlāk kopīgi iet uz balli, līdz rīta gaismai.. bet redz, tagad "tradīcija" ēst un radoties un omjoties ir svarīgāka! tagad jau tā ir primārā lieta! bet balli taču rīko vēl skola..tā vēl ir skola!! :(

*bet varbūt ir labi, ka tevi kāds mīl? sāku domāt, ka viņi visi tikai grib labu.. bet grūti man to iztēloties! īsti nespēju saprast to, ko dara un jūt citi.

*ja nu gadienā 5dienas vakarā no plkst 18 kāds plāno atrasties nepiespiestā atmosfērā, kaut kur prom, darot kaut ko tādu..kaut ko .. mmm.. [laikam jau tikai sapņi] paņemiet mani līdzi.

*iepazīstini mani ar saviem radiem. kādreiz taču jāsajūtas - KĀ TAS IR?.

ir patīkami apzināties, ka puse eksāmeni ir jau aiz muguras. taču mani nemaz neiepriecina tas, ka atzīmes ir tik grūti uzzināt! pašam jāiet uz jādīc, lai pasaka. jū, skolotāju istabā kkāda lapele.. forši! nū..latv.val. man 9! nu par to pārliecinājos tajā skolotāju istabā 6dienas pēc eksāmena. aizeju mājas - mammu, uzmini cik man eksāmenā! -nu,9? -jā! kā tu zini? -kā, man jau [zobārstu apmeklējusī] Madara pateica!
nu ir jauuu ok!!! bet es VIENMĒR visu uzzinu pēdējā, kā tas nākas?

zin, patiesībā rīt ir angļu valodas eksāmens! jūtos galīgi iztukšota. tik pildīju gramatikas uzdevumus par to, ko nemaz neesam mācījušies. bāc! tāpēc domāju, ka kkas lāga nav. nedēļa angliski runājošajā Vācijā arī īsti nav nākusi par labu. kgan tas jua vairs nav tas - runāt klasē+ar cilvēku ar kuru neesi runājis angliuski+par stulbu tēmu. ok ok , nestulbu tēmu. 12tajiem tak bija briesmīgākas :(

kopš ieguvu savā īpašumā RHCP jauno alubumu Stadium Arcadium, šī ir pirmā reize kad klausos dziesmu pēc dziesmas.
bet patīk baigi 2VAS
pārējās arī iepatiksies, bet kā jau toreiz Gree'am rakstīju, ka, albums ir labs tad, ja tas ar pirmo reizi vēl neiepatīkas. tā man bija ar Coldplay - X&Y. nu jā un tā arī bija ar RHCP - Dany California. tovakar 1:1 vajadzēja izvēlēties starp šo un Bittersweet Simphony. es protams par to otro! jo nu kā, ja jau RHCP svaiga dziesma, tad jau to tāpat varēs katru mīļu brīdi dzirdēt! nu tāda tā mana teorija..

rīt pirmais nopietnais eksāmens - latviešu valodā. īsti jau uztraukuma nav, bet man vēl jāiemācās tā runa. n.g. savādāk nekā. pašlaik domāju atbildes uz jau izdomātajiem jautājumiem. gudri, ne? vismaz tās būs sagatavotas un es ceru atbildēt bez ēēēēē, mmmmm... njā...


VĒLU VEIKSMI!!!