Colorblind

sniega prieki, tādi, kad pats nemaz sniegam nepieskaries. un pie Bama. tur kur balti milti.
esmu secinājusi beidzot arī kaut ko labu, tā pārmaiņas pēc. tāpeč tagad tā labi paliek.
man patīk, ka kāds beidzot arī kaut ko pasaka par manām smaržām, un labākasi tas, ka asociāciju nosauc tieši tādu, ar ko man tās smaržas pašos pirmssākumos un viņu meklējumos arī asociējas. jam. tad tieši tās pūtīšu katru dienu, lai sajūta kā svētkos.
nemāku dzert tēju, mēle apdeg. vienmēr. patika šodien 3 minūšu mājas būšanas laikā izēst zupa, jo pirmo reiz viņa bija tādā pastāvējusī temperatūrā, ko varētu nosaukt par rijamo temperatūru. tējai tādu nevar sagaidīt/..
rītdiena nāk ar tādiem pašiem no mājām izpūstiem dūmiem, kas augstāk par sevi neceļas, bet iet pāri visam. tad kad tu nezini, ko tu darīsi, kur tu būsi un kas tu būsi. varbūt rītvakar šī sajūta būs vēl spēcīgāka, jo beidzot ŽV būs pienācis. lai kā arī negribētos, lai tas murdziņš ātrāk paiet.. tomērr saprotu, ka šā vai tā tas viss ātri paies, tāpēc labāk lēni gaidīt, lai leni paiet, un vēl arī lēni aizvadīt.. citādi kā vienmēr - viss ātri paskrien, ka pat nespēj attapties. :(
un cik liela nozīme būs pirmajam valsim?