Colorblind

un pirms tā visa bija ļot jauks noskaņojums, kas tā staprcitu arī drīkstētu kādreiz bū.. protams, iekams nepienāk tas brīdis, ka ienāk man te un izčakarē bobi. kur tā var -- kad vienreiz normālas parādības un lietas sāks uzskatīt un saprast par tiešām normālām un vispārpieņemtām. kad? jo kamēr tā ir, tikmēr man ir jācieš. nu stulbi. daudz daudz stulbi.
nu KĀDĒĻ, vienkārši.. fak!
un tad es iedomājos AK-4.
un tad es iedomājos, ka dzīvoju tālu augšā un ir labi.