*aliyasiela`s

*[uz]dzīve

9/4/09 10:58 am

Ja viss šodien notiks tā kā tam vajadzētu notikt, tad es droši vien vakarā attapšos Vecrīgā dejojam uz galdiem. Tagad galvenais saņemties un sataisīties lietošanas kārtībā.
Šodien būs ekspotīcija uz galvaspilsētu, jebšu - kas notiek mežam otrā pusē?

8/28/09 01:11 pm

Atkal Tvaika iela, atkal viss slikti. Atkal un vēljoprojām.

8/26/09 11:49 pm

Gūlēt jājiet.
Pirc un alko mani nogalināja.
Bet sen nebij bijis tik lābi. Mani mūžmeži ir lābākie.

8/26/09 07:02 pm

Atgriezies garastāvoklis - gribu dzert un drāzties. Laikam būšu dzīvotāja..

8/25/09 10:23 pm

Es beidzot sāku justies dzīva. Ir jau tā ka skaitu dienas un stundas kopš pēdējo reizi runājām, bet palēnām sāku skatīties uz situāciju savādāk. Nu cik var? Cik ilgi var gaidīt un piedot? Laikam mans mērs ir sasniegts - daudzi gadi, sākot jau no mūsu smilškastes. Un tāpat es apzinos ka piedošu vēl un vēl, un gaidīšu vienmēr. Bet tas būs pēc maniem daudzajiem gadiem. Tagad ir mans laiks ziedēt. Vismaz es ceru ka tā tas būs.. Es izturēšu!

Un tagad pastāstiet ko jauku, mīļie.

8/24/09 10:45 pm

Kā jums visiem klājas? Kas jauns civilizētajā/reālajā pasaulē?

8/23/09 11:17 pm

Esmu laikam tikusi pāri kritiskajai sevis žēlošanas stadijai. Žetons pašai par jau izturētām piecām dienām bez sakomunicēšanās ar dažiem cilvēkiem. Tagad jau ar gandrīz prieku gaidu dienu kad pamāšu ardievas Lv un došos laimes meklējumos citur.

p.s. Tablešu vietā aizgāju uz mežu un saraku balderjāņus, tā lūk!

8/22/09 11:45 pm

kaut kāda nelāga sajūta. trīcu. it kā vienkārši slikti. nāk miegs, bet nevar aizvērt acis.
vajadzētu kaut ko darīt, tikai viss jau padarīts.
nepieciešams dzirdēt viņa balsi, bet es nepadošos, pat ja man nāksies izmest telefonu pa logu un pašai pieķēdēties pie gultas.

8/21/09 10:30 pm

Izlasīju savu tabletīšu instrukciju, labi ka vēl neesmu sākusi viņas lietot. Pagaidām veseļojos pati - pašiznīcinos un atdzimstu.
Laiks, laiks sadziedēs rētas.

/kamēr vien gliemeži skrien,
tu piederēsi man vien/

8/20/09 11:20 pm

Man ir sajukušas nedēļas dienas un datumi, rīti un vakari. Vēl man ir izravēti īrisi un zemenes. Man ir sīkumiņš 24/7 un viņa bērnišķīgais patiesums. Un ik pa laikam tā sajūta, ka pati esmu atgriezusies bērnībā.
Ja vien es spētu nedomāt par BT, ja vien..

8/19/09 11:07 pm

Mani ir pārņēmis absolūts slinkums un nevēlēšanās kustēties. Droši vien šajā situācijā tas arī ir labākais. Nav jau tā ka nedaru pilnīgi neko, bet ja daru, tad lēnām un tikai tik cik ir spēka. Pie visa klāt vēl tā draņķīgā sajūta ka lauž visu ķermeni un sāp visas maliņas. Šodien piemēram stādīju puķes, gurķojos, cīnījos ar plūmju ražu un staigājos pa mežu. Pēdējais gan nebija prātīgi, jo pamatīgi raustījos pie katra trokšņa un bija tā nelāgā panikas sajūta. Šķiet ka turpmākās pāris nedēļās es kļūšu vēl garlaicīgāka nekā līdz šim.
Bet dzīve jau nav apstājusies, jāmeklē sevī spēks dzīvot tālāk.
Un tagad, manuprāt, ir īstais laiks sākt piepildīt savu sapni par grāmatas rakstīšanu.

8/19/09 01:08 pm

Te ir rudens. Tāds īsts rudens. Tāds, kurš bliež pa iekšām.

8/18/09 10:13 am

Sēžu Tvaika ielā. Un man vairs smiekli nenāk..

8/17/09 05:26 pm

Man ir nervu sabrukums.

8/17/09 12:57 am

Ja pirms pieciem gadiem man, galvaspilsētas meitenei, kāds būtu teicis, ka es dzīvošu mūžamežos un būšu laimīga, es būtu skaļi smējusies. Ja pirms trīs mēnešiem man kāds būtu teicis, ka drīzumā pametīšu lv, es būtu smējusies vēl skaļāk.
Tagad sēžu mūžamežos un domāju kā operatīvāk pārvākties uz Londonu, un man smiekli vairs nenāk.

8/17/09 12:27 am

Dusmu terapija dārzā, pastaigas pa mežiem, radu būšanas un lētas filmas pa tv. Pārgurums un miers pēc tam. Saule, vējš un gaiss, kurš jau tagad mazliet smaržo un izskatās pēc rudens. Spēles un smiekli ar sīkumiņu.
Vakara cigarete un kafijkrūze sienāžu mūzikas pavadījumā, zvaigznes virs galvas un zibeņi tālumā virs meža, kāds nomaldījies sikspārnis un lapsa, kura rej pļavā. Siltas zeķes un māju sajūta.

Iekšejais pulkstenis, kurš skaita nezināmas laika vienības līdz aizbraukšanai. Un mazliet skumjas acis šovakar..

8/15/09 02:52 am

Pār[iz]vākšanās ir beigusies. Atkal esmu Mājās. Kaut gan ne uz ilgu laiku, bet tomēr ir tā sajūta, ka tagad viss ies uz labo pusi. Nu jau paliek dienu skaitīšana līdz mirklim kad jāpamet Lv. Mainam vietu, attieksmi un mērķi. Vēl jāmaina jēga, jāmaina cilvēks un vide. Jāmaina daudz kas, bet galvenais jau ir sajūta un sajūta šobrīd (tikai šobrīd!) ir pareizā..
Priekā, zaķīši!

Un kāpēc Tu vēl neguli?

8/12/09 01:40 am

ui. 'slimojot' esmu kļuvusi par absolūtu naktsputnu. kaut kādas izmaiņas manā attieksmē ir parādījušās, nezinu tikai uz labo vai otru pusi. varbūt tās ir tikai iedomātas izmaiņas pateicoties vides maiņai un aprūpei. varbūt palīdz zāles un tējas, svaigais gaiss un piezemētība. viss ir tikai varbūt, viss tomēr ir tik ļoti vienalga..

un jā, rīt uz galvaspilsētu. savākt mantiņas un sākt gatavoties atvadu ballei. jā, balle būs!!!

8/9/09 10:49 pm

sīkumiņš šodien iekāpa karstos pelnos. tagad braucam uz slimnīcu.

kaut kāds tur augšā dotu man spēku šito visu izturēt..

8/8/09 02:25 am

bezmiegs.

un kāpēc Tu neguli, mans mazais draugs?

8/5/09 05:38 pm

today is perfect day to die.

8/5/09 01:34 am

sajūta tāda, ka dzīve ir apstājusies. nav vairs nekā, tikai gulta, spilvens un sega. apziņas brīžos ieslēgts tv. sevis žēlošana un pašiznīcināšanās. draugi un kolēģi, kuri zvana, ja pamanu tad atbildu. cik ilgi cilvēks var eksistēt? cik ilgi vilkt visu sevī? lūkojos spogulī un nepazīstu vairs sevi. sveša, cita, savādāka.
un rītdiena nebūs savādāka..

8/3/09 10:19 pm

vakarvakara viskija pasākums izdevās. turklāt tas bija tieši tas ko man vajadzēja. visa pagājušā nakts ar BT, no rīta uz fikso paņemtā slimības lapa un visa diena pie jūras ar mīļajiem. viss tas pofigisms kas piemīt šodienai.
rīt mēģināšu dzīvot pareizāk. varbūt.

8/2/09 06:24 pm

svētdienas pievakare. apziņa ka rīt no rīta uz darbu. a es taisos braukt dzert viskiju. tā lūk!

7/30/09 10:55 pm

12 h ārpus civilizācijas kopā ar sīkumiņu mani ir nomierinājušas. vēl tikpat atlikušas un tad jāatgriežas galvaspilsētā. rīt būs gara un smaga diena.

bet tagad man pienākas ikvakara kafija ar cigarete, vērojot savus klajumus un mežus, un nedomājot ne par ko.

7/29/09 12:17 am

skatos, klausos Roxette iekš Jaunā viļņa. nekas pēdējo dienu laikā nav mainījies. domas un sajūtas ir haotiskas.

lēnam, klusi mokos. sadistiski cenšos piespiest sevi aizmirst. riebjos pati sev.

7/27/09 04:05 pm - sīkumiņš

7/27/09 10:14 am

mazliet pagulējusi, bet darbā. diena krāsojas pelēka un šodien domāt vispār negribās.
sīkumiņš atstāts mājās ar BT. līdz pēcpusdienai.
ech, ja jūs, zaķīši, zinātu, kā es esmu sapi***** savās domās, vēlmēs un ilūzijās.

7/27/09 12:47 am

mani abi vīrieši krāc. no tā trokšņa nav kur paslēpties.

7/27/09 12:17 am

svētki nosvinēti, ovācijas un apsveikumi pieklusuši. vienā istabā guļ sīkumiņš, otrā BT skatās kkādu filmu.
a es? es sēžu virtuvē pie kafijkrūzes un domāju cik visa šī situācija ir nereāla.
galvā simtiem domu, bet nav nevienas, kura rastu izeju no šī absurdā stāvokļa.
esiet uzmanīgi ar to, ko vēlaties, jo tas var piepildīties. tikai nekad nav iespējams paredzēt, kā būs pēc tam.

šī būs gara, gara nakts. virtuvē.
Powered by Sviesta Ciba