08:48 am - /nošpikots teksts/Kad pienāks tavas dzīves pēdējās dienas, kas būs tā lieta, kuru tu vēlēsies visvairāk? ... Vai tu ilgosies apskaut savu augstskolas diplomu? Vai tu lūgsi, lai tev palīdz nokļūt garāžā un ļauj vēl kādu mirkli pasēdēt tavā automašīnā? Vai tu gūsi mierinājumu, pārlasot savas ienākumu deklarācijas? Vissvarīgākie taču tajā brīdī būs cilvēki. Ja attiecībām būs vislielākā nozīme TAD, vai tām nevajadzētu atvēlēt galveno lomu jau TAGAD? |
*aliyasiela`s
May 6th, 2009
10:52 am - par senajiem laikiem.Atceries manu veco klabīti? Tur, kur bija ļoti daudz rakstīts par Viņu.. To, kurā bija sāpes, šķiršanās, salabšana un tam visam cauri neizmērojama mīlestība no manas puses...Tagad es reizēm pārlapoju vecos ierakstus, lai neaizmirstu, kā tas toreiz bija. Bet viss ir ļoti mainījies. Pirms kāda laika, kad vēl šķita ka Viņš bija tas īstais/vienīgais/neaizmirstamais un mans pacietības mērs bija pārpārēm pilns es piezvanīju un izaicināju cilvēku uz sarunu, jo lai vai cik ilgu laiku mēs viens ar otru nebijām runājuši/redzējušies, mūs tomēr vieno un vienmēr vienos mūsu dēls, kuru viņš nebija redzējis vairākus gadus. Gadus kurus es pavadīju divos stāvokļos - vai nu eksistējot vai smagi uzdzīvojot... Tad nu lūk, tagad kožu pirkstos, jo man priekš sevis šo tikšanos laikam vajadzēja jau sen. Lai saprastu ka es turos pie kaut kādām muļķīgām atmiņām un iedomu tēliem.. Viss ir mainījies - es esmu izaugusi no viņa, un viņš man šķiet tik tāls un nevajadzīgs. Tikai tagad ir mirklis kad bērnam vajag Tēti, un es viņam to neliegšu. Tad nu lūk mīļie - arī no mīlestības var izaugt, pareizāk sakot - mīlestību var pāraugt. Tagad mēs esam pieaugušāki, mēs viens otru uztveram savādāk & spējam novērtēt situācijas reālāk. Tagad ir laiks iet tālāk, augt, priecāties, DZĪVOT! |
12:27 pm - par to kas priekšā.Vispār aizvien biežāk pieķeru sevi vērojam un vērtējam apkārtējos cilvēkus. Un bieži vien sanāk kaut kā nosodoši tas viss. Ļoti daudziem paziņām pēkšņi ir uzradušies vairākas 'otrās puses' vienlaicīgi, ļoti daudzi šķirās un atkal iet kopā. Bet tas viss nav tā vērts!!! Nu labi ir fōrši uz to īso mirkli, kad ar jebkuru ir klikšķis, bet cik ilgi var viens otru mocīt? Un sūdīgākais, ka mocās paši, jo nezin beigās vairs uz kuru pusi skriet.Es gribu baltas, tīras attiecības ar apkārtējiem. Tādas bez meliem & visādām citādām figņām. Un pat ja es vēlreiz/atkal izdegšu, es labāk būšu godīga pret sevi un pats galvenais pret to otro cilvēku. Tāpat kā viņš ir godīgs pret mani. Tagad mēs vienkārši kopā gaidām beigas. Gaidām to mirkli, kad vienam no mums pietrūks spēka. Un tad mēs atkal būsim vienkārši labi draugi. Viņš mani māca staigāt pa zemi, bet es viņam mācu lidot. Mēs esam no divām dažādām pasaulēm, bet mūsu kopīgi nozagtie mirkļi ir tik vienkārši savā patiesumā. Un, nē, mēs vēl joprojām neesam mīļākie. Mēs vēl tikai meklējam viens otru & iepazīstam, saostamies un pierodam. Un iespējams pat mēs arī nekad nekļūsim par mīļākajiem. Mēs vienkārši būsim viens otram kā patvērums no apkārtējās pasaules. |
Powered by Sviesta Ciba