Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -

Time:

17:35

Ir tik skumji un tukši vienlaicīgi... Tukšums... šī sajūta mani pārņem parasti, kad atgriežos pēc kāda ceļojuma mājās... Šoreiz ir īpaši bēdīgi... Tā laikam nebūs vairs nekad:((( Būs visādi, citādi, bet tā nē... Un līdzēt tur vairs nevar neko... Tā vēl bija kaut niecīga, bet cerība, bet nu jau vairs nekā:((( Centīšos saņemties, bet tas būs tikai pēc dienām vairākām:( Kā nodzīvot laiku līdz brīdim, kad saņemšos nedomāt vairs par to???

comments: ir doma

Comments:

alisons

Link:	(Link)
Time:	17:50

Biju Igauņu zemē... Jā, vēlreiz paldies tev par tām alām... Neaizvedu sīčus, bet bija atrasts cits objekts, tā ka viss gāja gandrīz pat ļoti gludi... Nu es to saku par sevi, jo lēnām sāku apgūt tūrisma nozares knifus un īpatnības... šoreiz varu sevi paslavēt - lažu bija pavisam maz... izdarīju visu no viena gala līdz otram... Kāpēc skumji... Es labprāt visu dzīvi pavadītu ceļā... Divas pasakainas dienas, laiks, vietas, mainās bildes, fonā busā laba mūzika, ko vēl? Bet tagad vēl divas nedēļas jāsēž mājās... Parasti atgriežoties ir bēdīgi, bet šoreiz ir vēl kāds iemesls, kas šo pasākumu padara vēl bēdīgāku... Patiesais skumju iemesls šoreiz lai paliek noklusēts... jap, kaut kā tā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

alisons

Link:	(Link)
Time:	18:08

Nu nesanāca man te tā maskēties... Mana besīgā garastāvokļa iemesls tiešām ir, lai cik tas smieklīgi neizklausītoes - šoferītis... Es, kas parasti uz tāda ranga cilvēkiem neskatos īpaši vērīgi šoreiz esmu iekritusi kā circenis pelnos... Es ar šo cilvēku nu jau 4 sezonas šad tad, šur tur aizbraucu, bez tam šis ir tas cilvēks, pateicoties kura pacietībai (tieši pirmo reizi kā grupas vadītāja braucu ar viņu) nu jau 4 vasaras kaut kur braucu kā gids... Ja toreiz viņš man būtu uzrecis (kaut vai pēc tam, kad es savā stulbumā un vieglprātībā aizmirsu lielo degvielas čeku, kas nepieciešams finansu atskaitēm) vai negriezis busu atpakaļ, (Tādu kļūdu tobrīd bija bez skaita) iespējams es nebrauktu un arī varbūt nestudētu tur , kur šobrīd... Viss līdz šim bija OK, bet sestdien viņš darīja zināmu, ka vairs par šoferi nestrādās, jo esot izveidojis savu uzņēmumu... Laikam jau vairs nekad viņu neredzēšu... Nekas jau nav, bet kaut kā esmu pateicību parādā un bikiņ tā kā pieķērusies... :( Neieredzu es sevi par to, ka man ir tāda vājība pieķerties... Cik daudz atdotu, lai nekas uz mani neatstātu paliekošu iespaidu...Pieriebies vienkārši raudāt:(( Kā lai no šitā izārstējas... Nekā taču tur nav, bet man ir tik sūdīgi... Manā vecumā, besīties par kaut kādu tur šoferi... Spocīgi, ko nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kreiza

Link:	(Link)
Time:	18:17

Bāc... "Par kaut kādu tur šoferi"??? Nu es viņa vietā apvainošos:D Cik noprotams, viņš tiešām ir foršs cilvēks, nevis kaut kāds tur šoferis. Un vispār es reizēm domāju, cik daudz cilvēku šīs te attieksmes dēļ- kaut kāds tur šoferis, kaut kāds tur galdnieks utt. utjpr. strādā nevis darbā, kur viņi būtu tiešām savā vietā un laimīgi, tāpat kā viņu klienti, bet nīkst un besās pie datoriem visādās "cienījamās" profesijās strādājot...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

alisons

Link:	(Link)
Time:	20:55

Nu nav jau tā... Tas jau laikam aiz dusmām un bezspēcības... Viņš ir aizņemts, un es viņam nenozīmēju ne tuvu to, ko viņš man:((( Da vispār neko... Var gadīties, ka pat manu uzvārdu pa šo laiku tā īsti nav iegaumējis... Tādās situācijās jau cilvēkiem ir tendence otra defektus izcelt... Vecais stāsts par vīnogām... Tāda nu es esmu, vienmēr iekāroju ko tādu, līdz kam man kā līdz Ķīnai kājām...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

psihs

Link:	(Link)
Time:	18:31

Pacenties neapvainoties, bet tieši pirms dažām minūtēm domāju atdraugot tev vai ne... Druscīt sācis kaitināt tavs pēdējo nedēļu tonis... Kur tas jautrais alisons palicis... Tevi arī tā pavasara depresija skārusi... Man ir tik smagi, ka tavi ieraksti vienkārši:((((

(Reply to this) (Thread)

Maijs 15., 2006

Comments: