| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
| ||||
comments: ir doma     |
| ||||||
| Uz tevi tas neattiecas, tu to zini. Ja es neko nerakstu, tad tas nozīmē, ka man nav ko teikt vai arī manas domas ir tik nenozīmīgas, ka nav pieminēšanas vai izteikšanas vērtas. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es te vienvakar funktierēju, kā tas nākas, ka tad, kad sāku te ko rakstīt, citi cibiņi izklausījās daudz ņiprāki... Ir pārņēmusi tāda sajūta, ka visi ir tā kā pierimuši, saguruši kļuvuši... Domāju, ar ko tas skaidrojams... Bet varbūt es kļūdos? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Man arī radies tāds priekšstats. Varbūt vienkārši sagadīšanās un pēc dažām dienām viss būs pa vecam. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Laikam jau esam tikai zvēriņi un lai kā to noliegtu, izjūtam šīgada vēlo pavasari... Nu tur jau depresija pati karās kaklā, ja laiks tāds kā šodien - līst, snieg, saulains:(( Pavasris noteikti arī būs straujš, ka lāga nepamanīsim kā viss noziedēs... Jā, skat, kā tavs ņiprais kursabiedrs, šīs dienas gaviļnieks, arī tik sērīgs kļuvis... Kad pirms dažiem mēnešiem sākām sarakstīties - tik jautrs izklausījās... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Tas ir viņa stils... Un es jau arī neesmu nekāds lielais optimists, kā varbūt esi pamanījusi. :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Bildīti arī tādu drūmo esi piemeklējis:)) Jap! Man agrāk šķita, ka esmu neglābjama optimiste, bet nepagāja nemaz tik daudz laika, kad zvēriņš kļuva drūms... Un vispār, kas varētu būt tas, kas kaut nedaudz, uz brīdi varētu atgriezt mani tai bezrūpīgajā stāvoklī, kad varēju iesmiet par visu un vienmēr... Bet tu vienmēr tāds esi bijis, arī bērnībā?? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Tad es biju viens savāds puika. :D Vispār tu jau zini, ka man nepatīk bērni, līdz ar to arī manis paša bērnības atmiņas kā tēma mani nesaista. Un kas pagājis, pagājis. Es nemēdzu pārāk aizkavēties pagātnē savās domās. Saka jau, ka raksturs izveidojas tieši bērnībā, bet te jāņem vērā, ka zināmu iespaidu uz cilvēku var atstāt arī atgadījumi un notikumi, kas viņu piemeklējuši jau pieaugušam esot. Tas var likt kardināli mainīties pašai cilvēka būtībai. Šeit ir dažas lietas, ko nespēju aizmirst. Bet tu jau saproti, ka es neesmu atklāts cilvēks un nevienam par sevi neko sīkāk nestāstu. Tas ir mans princips, no kura es atkāpties netaisos arī tavā gadījumā. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}