Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -

Link:	(Link)
Time:	23:05

Tas ir viņa stils... Un es jau arī neesmu nekāds lielais optimists, kā varbūt esi pamanījusi. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

alisons

Link:	(Link)
Time:	23:19

Bildīti arī tādu drūmo esi piemeklējis:)) Jap!
Man agrāk šķita, ka esmu neglābjama optimiste, bet nepagāja nemaz tik daudz laika, kad zvēriņš kļuva drūms... Un vispār, kas varētu būt tas, kas kaut nedaudz, uz brīdi varētu atgriezt mani tai bezrūpīgajā stāvoklī, kad varēju iesmiet par visu un vienmēr...
Bet tu vienmēr tāds esi bijis, arī bērnībā??

(Reply to this) (Parent) (Thread)

samurajs

Link:	(Link)
Time:	23:30

Tad es biju viens savāds puika. :D Vispār tu jau zini, ka man nepatīk bērni, līdz ar to arī manis paša bērnības atmiņas kā tēma mani nesaista. Un kas pagājis, pagājis. Es nemēdzu pārāk aizkavēties pagātnē savās domās.

Saka jau, ka raksturs izveidojas tieši bērnībā, bet te jāņem vērā, ka zināmu iespaidu uz cilvēku var atstāt arī atgadījumi un notikumi, kas viņu piemeklējuši jau pieaugušam esot. Tas var likt kardināli mainīties pašai cilvēka būtībai. Šeit ir dažas lietas, ko nespēju aizmirst. Bet tu jau saproti, ka es neesmu atklāts cilvēks un nevienam par sevi neko sīkāk nestāstu. Tas ir mans princips, no kura es atkāpties netaisos arī tavā gadījumā.

(Reply to this) (Parent)

Aprīlis 6., 2006

Comments: