Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
| ||||
comments: ir doma |
| ||||||
man vēl pāris gadi jāpagaida, kur manos 20 bērnu :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Piedod..:) Nebiju pamanījusi, ka tu ir bērniņš:))) Tev tie spriedumi tādi nopietni:))) Tad jau, kādreiz varbūt tiksimies iepriekšminētā statusā:))) Tad jau būšu riktīgi veca un darbavietā vairs nelietošu:))) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
:) lai gan man te visādas vīzijas izpeld par bērniem pēdējā, laikā.... tomēr vēl labāk ne :) piemēram kā šī http://klab.lv/~shisheido/225500.html?m | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Nu lūdzu, bez šaubu:)) Par to esmu pārliecināta, ka tas notiek tikai tad, kad esam tam gatavi:))) Kamēr ne, varam par to prātuļot, cik nelien.. Piemēram, man jau vairs nav tālu brīdis, kad fiziski tas vairs nebūs iespējams... šad tad arī es par to domāju, bet ja nav, tad nav, neies tak tāpēc uz ielas pirmajam pretīm nācējam piedāvāties... Un esmu atklājusi tostarp, ka dzīvē bez bērniem ir daudz tikpat skaistu, ja ne vēl skaistāku lietu:))) (man kā učenei, dzīvē bērnu ir atliektiem galiem, pat pāri paliek:((() Māc tikai bažas, ka tik es šito savu negatavību šādam solim nenožēloju ap gadiem 70, ja izdodas tos pieredzēt:(( | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|