| Nu lūdzu, bez šaubu:)) Par to esmu pārliecināta, ka tas notiek tikai tad, kad esam tam gatavi:))) Kamēr ne, varam par to prātuļot, cik nelien.. Piemēram, man jau vairs nav tālu brīdis, kad fiziski tas vairs nebūs iespējams... šad tad arī es par to domāju, bet ja nav, tad nav, neies tak tāpēc uz ielas pirmajam pretīm nācējam piedāvāties... Un esmu atklājusi tostarp, ka dzīvē bez bērniem ir daudz tikpat skaistu, ja ne vēl skaistāku lietu:))) (man kā učenei, dzīvē bērnu ir atliektiem galiem, pat pāri paliek:((() Māc tikai bažas, ka tik es šito savu negatavību šādam solim nenožēloju ap gadiem 70, ja izdodas tos pieredzēt:(( |