Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -

Link:	(Link)
Time:	18:41

Zin, pirms šito likt iekšā, es jau tevis norādītā adresītē pabiju:))) Bet tik un tā netapu gudra... Tur viss tā savādi... Vai tas tiešām būtu tomēr kāds psiholoģijas virziens, jeb arī tas būtu kādas ticības ietvaros... Vienkārši profinterese, lai kādreiz tā teikt neizgāztoes, kā veca sēta... Un ja tas ir psiholoģijas virziens, ta tak kādi pētījumi, sakarīgas publikācijas... Nav dzirdēts:(((
Tu jau ir šitais jomās spečuks... To manis atrasto teksta fragmentu es sagrābstīju tīri pieklājīgā psiholoģijas žurnālā... Varbūt, ka tas ir tomēr kas vērā ņemams:)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

samurajs

Link:	(Link)
Time:	18:52

Ā, nu skaidrs... Manuprāt, šitais priekšmets pat tika nolikvidēts Kristīgajā akadēmijā. Tas vien daudz ko izsaka. Pie mums arī nav gadījies apgūt - nav programmā. Ir gan kaut kāda reliģijas psiholoģija brīvās izvēles daļā, bet to fufeli es nepaņēmu. Neinteresē kaut kā.
Daudzi teologi ir izteikušies, ka tāds sviests vien esot. No tā raksta man tāda pati doma radās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

alisons

Link:	(Link)
Time:	18:57

Pēc tava lasītā nāk prātā Vonnegūts... "Kuram ir ienācis prātā psiholoģiju saukt par zinātni..." Taviem vārdiem sakot, kuram ir ienācis ieviest terminu kristīgā psiholoģija... Jā, diez, kurš ir šīs idejas tēvs vai māte:))) Žēl, ka tu neizvēlējies, vismaz uz vienu šīvakara jautājumu man būtu skaidra atbilde...:)))
P.S. Labi vien ir ka neizvēlējies, būs man par ko pafilozofēt par un ap:))) A to šodien neviens fundamentāls jautājums nenāca prātā:)))

(Reply to this) (Parent)

Februāris 14., 2006

Comments: